విశ్వమెల్ల నీ విరాడ్రూపము
(॥పల్లవి॥)
విశ్వమెల్ల నీ విరాడ్రూపము
శాశ్వతహరి నీ శరణులము
(॥విశ్వ॥)
కన్నులఁ సూర్యుఁడు కమలాప్తుఁడు నీ-
పన్నిన మోమున బ్రాహ్మణులు
వున్నతి వైశ్యులు వూరువు లందును
యెన్నఁగ శూద్రులు యిదె పాదముల
(॥విశ్వ॥)
యింద్రాది దేవతలీశాన బ్రహ్మము-
నీంద్రు లంగములు నెసఁగిరదే
సాంద్ర లోకములు జఠరంబున నవె
రుంద్ర తేజ మదె రోమముల
(॥విశ్వ॥)
కాలముఁ గర్మముఁ గైవల్యంబును
ఆలోను వెలియునది నీవు
శ్రీలలనాధిప శ్రీవేంకటేశ్వర
కోలు ముందు నినుఁ గొలిచితిమయ్య
(||pallavi||)
viśhvamĕlla nī virāḍrūbamu
śhāśhvadahari nī śharaṇulamu
(||viśhva||)
kannulam̐ sūryum̐ḍu kamalāptum̐ḍu nī-
pannina momuna brāhmaṇulu
vunnadi vaiśhyulu vūruvu laṁdunu
yĕnnam̐ga śhūdrulu yidĕ pādamula
(||viśhva||)
yiṁdrādi devadalīśhāna brahmamu-
nīṁdru laṁgamulu nĕsam̐girade
sāṁdra logamulu jaṭharaṁbuna navĕ
ruṁdra teja madĕ romamula
(||viśhva||)
kālamum̐ garmamum̐ gaivalyaṁbunu
ālonu vĕliyunadi nīvu
śhrīlalanādhiba śhrīveṁkaḍeśhvara
kolu muṁdu ninum̐ gŏlisidimayya