విష్ణుఁడే యింతానని భావించుటే బుద్ధి
(॥పల్లవి॥)
విష్ణుఁడే యింతానని భావించుటే బుద్ధి
వైష్ణవుఁడై యాచార్యసేవ సేయుటే బుద్ధి
(॥విష్ణుఁ॥)
కొండవంటి తనలోని కోపము రేఁగవచ్చితే
దండనే యెచ్చరి వూరకుండుటే బుద్ధి
మెండుగా బరకాంతలమీఁది తమి వుట్టితేను
అండుకాచందుకు భ్రమయకుండుటే బుద్ధి
(॥విష్ణుఁ॥)
అట్టె యెవ్వరయినా గృహారామాదులపై నాస
పుట్టించితేఁ వానివెంటఁ బోనిదే బుద్ధి
చుట్టపు సమ్మంధాన సోఁకితే పరబాధలు
చుట్టుకోక లోనుగాక జునుఁగుటే బుద్ధి
(॥విష్ణుఁ॥)
తప్పదింతా దైవికమే తనవద్ద నున్నవారిఁ
దప్పులు పట్టనిదే తగిన బుద్ధి
యెప్పుడూ శ్రీవేంకటేశుఁ డెదలోన నున్నవాఁడు
చొప్పెత్తి యాతని మూర్తి చూచుటే బుద్ధి
(||pallavi||)
viṣhṇum̐ḍe yiṁtānani bhāviṁchuḍe buddhi
vaiṣhṇavum̐ḍai yāsāryaseva seyuḍe buddhi
(||viṣhṇum̐||)
kŏṁḍavaṁṭi tanaloni kobamu rem̐gavachchide
daṁḍane yĕchchari vūraguṁḍuḍe buddhi
mĕṁḍugā baragāṁtalamīm̐di tami vuṭṭidenu
aṁḍugāsaṁdugu bhramayaguṁḍuḍe buddhi
(||viṣhṇum̐||)
aṭṭĕ yĕvvarayinā gṛhārāmādulabai nāsa
puṭṭiṁchidem̐ vānivĕṁṭam̐ bonide buddhi
suṭṭabu sammaṁdhāna som̐kide parabādhalu
suṭṭugoga lonugāga junum̐guḍe buddhi
(||viṣhṇum̐||)
tappadiṁtā daivigame tanavadda nunnavārim̐
dappulu paṭṭanide tagina buddhi
yĕppuḍū śhrīveṁkaḍeśhum̐ ḍĕdalona nunnavām̐ḍu
sŏppĕtti yādani mūrdi sūsuḍe buddhi