విన్నపాల కెవ్వరికి వేళ గాదు
(॥పల్లవి॥)
విన్నపాల కెవ్వరికి వేళ గాదు
వున్నతి నంతరంగాన నున్నాఁడు దేవుఁడూ
(॥విన్న॥)
సరుస చెమటలు మేన జారఁ గాను
నిరతపు నిట్టూరుపు నిగుడఁగాను
సరిఁ గరఁగి జవ్వాది జారఁగాను
వొరసి మలఁగుమీఁద నున్నాఁడు దేవుఁడూ
(॥విన్న॥)
తెల్లని కన్నుల నిద్ర దేరఁగాను
చిల్లరై గంథపుబేఁట్లు చిట్లఁగాను
వొల్లనె కొప్పున విరు లొలుకఁగాను
వుల్లసాన నరవిరై వున్నాఁడు దేవుఁడూ
(॥విన్న॥)
అలమేలుమంగ మేలమాడఁగాను
కలయఁ దమకములు గదుమఁగాను
అలరి శ్రీవెంకటేశుఁ డల్ల వాఁడె
వొలిసి యేకతమున నున్నాఁడు దేవుఁడూ
(||pallavi||)
vinnabāla kĕvvarigi veḽa gādu
vunnadi naṁtaraṁgāna nunnām̐ḍu devum̐ḍū
(||vinna||)
sarusa sĕmaḍalu mena jāram̐ gānu
niradabu niṭṭūrubu niguḍam̐gānu
sarim̐ garam̐gi javvādi jāram̐gānu
vŏrasi malam̐gumīm̐da nunnām̐ḍu devum̐ḍū
(||vinna||)
tĕllani kannula nidra deram̐gānu
sillarai gaṁthabubem̐ṭlu siṭlam̐gānu
vŏllanĕ kŏppuna viru lŏlugam̐gānu
vullasāna naravirai vunnām̐ḍu devum̐ḍū
(||vinna||)
alamelumaṁga melamāḍam̐gānu
kalayam̐ damagamulu gadumam̐gānu
alari śhrīvĕṁkaḍeśhum̐ ḍalla vām̐ḍĕ
vŏlisi yegadamuna nunnām̐ḍu devum̐ḍū