వింతగా నానతీవయ్య వినే నేను
(॥పల్లవి॥)
వింతగా నానతీవయ్య వినే నేను
పంతానఁ దాను విన్నపము లెట్టుసేసెను
(॥వింత॥)
సెలవుల నవ్వుతాను చెక్కుగోర గీరుతాను
మలసి నీతో నాకె మాఁటలాడెను
వలపులు చల్లుతాను వడిఁగొప్పు దువ్వుతాను
సొలసి మరేమని సుద్దులెల్లాఁ జెప్పెను
(॥వింత॥)
సిగ్గులు నెరపుతాను చెమట దుడుచుతాను
దగ్గరక యేమికతలు చెప్పెను
అగ్గలమై మొక్కుతాను ఆయములంటుతాను
తగ్గక యంతవడి తలపోసుకొనెను
(॥వింత॥)
సురటి విసరుతాను సొమ్ములు చక్కఁబెట్టుతా
అరసి కౌఁగిటనే ప్రియము చెప్పెను
ఇరవై శ్రీ వెంకటేశ యిట్లు నన్నుఁ గూడితివి
నిరతి నీచుట్టుమేల నిన్నొడఁబరచెను
(||pallavi||)
viṁtagā nānadīvayya vine nenu
paṁtānam̐ dānu vinnabamu lĕṭṭusesĕnu
(||viṁta||)
sĕlavula navvudānu sĕkkugora gīrudānu
malasi nīdo nāgĕ mām̐ṭalāḍĕnu
valabulu salludānu vaḍim̐gŏppu duvvudānu
sŏlasi maremani suddulĕllām̐ jĕppĕnu
(||viṁta||)
siggulu nĕrabudānu sĕmaḍa duḍusudānu
daggaraga yemigadalu sĕppĕnu
aggalamai mŏkkudānu āyamulaṁṭudānu
taggaga yaṁtavaḍi talabosugŏnĕnu
(||viṁta||)
suraḍi visarudānu sŏmmulu sakkam̐bĕṭṭudā
arasi kaum̐giḍane priyamu sĕppĕnu
iravai śhrī vĕṁkaḍeśha yiṭlu nannum̐ gūḍidivi
niradi nīsuṭṭumela ninnŏḍam̐barasĕnu