వెనుబల మైననుఁ గావఁగ వేరీ విష్ణు డొఁకడేకాక
(॥పల్లవి॥)
వెనుబల మైననుఁ గావఁగ వేరీ విష్ణు డొఁకడేకాక
అనుమానములన్నియు నుడిగితిని అలసితి నిఁక నేను
(॥వెను॥)
పట్టిన చలము మానదు ప్రకృతి స్వతంత్రమున
పెట్టేడి మాయలనే కమ్మర పెట్టదు వివేకము
వుట్టితి నిన్నాళ్లాయను పొదలితి బుద్ధెరిఁగి
దిట్టనై అదికాదని తోసేటి దీమనమూ లేదు
(॥వెను॥)
తగిలెడి అనుబంధము మానదు తలఁపను నొకవంక
తెగనియ్యదు కర్మము లేమిటిని తెగించుఁ బుణ్యముల
నగుచునే ముదిమికి లోనైతి నానాఁటికి నేను
మగటిమి నే దాని నణఁచను మరిగెడిదేకాని
(॥వెను॥)
చేసిన అలవాటు మానఁడు జీవుఁడు తనగుణము
వేసరదు అనుభవించుటకు వేసరు ముక్తికిని
దాసునిఁగా శ్రీవేంకటేశుఁడు దయఁజూచెను నను నీవేళ
మోసములన్నియును దేరెను మునుపు వెనక యేదో
(||pallavi||)
vĕnubala mainanum̐ gāvam̐ga verī viṣhṇu ḍŏm̐kaḍegāga
anumānamulanniyu nuḍigidini alasidi nim̐ka nenu
(||vĕnu||)
paṭṭina salamu mānadu prakṛti svadaṁtramuna
pĕṭṭeḍi māyalane kammara pĕṭṭadu vivegamu
vuṭṭidi ninnāḽlāyanu pŏdalidi buddhĕrim̐gi
diṭṭanai adigādani toseḍi dīmanamū ledu
(||vĕnu||)
tagilĕḍi anubaṁdhamu mānadu talam̐panu nŏgavaṁka
tĕganiyyadu karmamu lemiḍini tĕgiṁchum̐ buṇyamula
nagusune mudimigi lonaidi nānām̐ṭigi nenu
magaḍimi ne dāni naṇam̐sanu marigĕḍidegāni
(||vĕnu||)
sesina alavāḍu mānam̐ḍu jīvum̐ḍu tanaguṇamu
vesaradu anubhaviṁchuḍagu vesaru muktigini
dāsunim̐gā śhrīveṁkaḍeśhum̐ḍu dayam̐jūsĕnu nanu nīveḽa
mosamulanniyunu derĕnu munubu vĕnaga yedo