వీఁపు గానరాఁగా దాఁగే విధమేఁటికే
(॥పల్లవి॥)
వీఁపు గానరాఁగా దాఁగే విధమేఁటికే
తోపునూకు డిందునేది దొరసాని విపుడు
(॥వీఁపు॥)
నీరాక గోరుకొని నిలుచున్నాఁ డితఁడు
యీరీతినే వద్దనుంటే నేల లోఁగేవే
పేరే నా వరుస గాక పెనఁగేటినారతులలో
దూరల్లా నీదేకాదా దొరసానివిపుడు
(॥వీఁపు॥)
మాటలు నీవాడేవంటా మలసు కొన్నాఁడతఁడు
యేఁటికే నన్నుఁజూచి యేల లోఁగేవే
కూటమే నాదిగాక గురుతులు సోకించేటి
తూఁటరివి నీవుగావా దొరసానివిపుడు
(॥వీఁపు॥)
సరినీవు చూచేవంటా సన్నలు సేసీ నతఁడు
యిరవై నేఁ దిట్టేనంటా నేల లోఁగేవే
అరిది శ్రీవేంకటేశుఁ డలమేలుమంగ నేను
తొరలఁ గూడితిమిదే దొరసానివిపుడు
(||pallavi||)
vīm̐pu gānarām̐gā dām̐ge vidhamem̐ṭige
tobunūgu ḍiṁdunedi dŏrasāni vibuḍu
(||vīm̐pu||)
nīrāga gorugŏni nilusunnām̐ ḍidam̐ḍu
yīrīdine vaddanuṁṭe nela lom̐geve
pere nā varusa gāga pĕnam̐geḍināradulalo
dūrallā nīdegādā dŏrasānivibuḍu
(||vīm̐pu||)
māḍalu nīvāḍevaṁṭā malasu kŏnnām̐ḍadam̐ḍu
yem̐ṭige nannum̐jūsi yela lom̐geve
kūḍame nādigāga gurudulu sogiṁcheḍi
tūm̐ṭarivi nīvugāvā dŏrasānivibuḍu
(||vīm̐pu||)
sarinīvu sūsevaṁṭā sannalu sesī nadam̐ḍu
yiravai nem̐ diṭṭenaṁṭā nela lom̐geve
aridi śhrīveṁkaḍeśhum̐ ḍalamelumaṁga nenu
tŏralam̐ gūḍidimide dŏrasānivibuḍu