వరుసతోనె వచ్చితే వలపులు చవులౌను
(॥పల్లవి॥)
వరుసతోనె వచ్చితే వలపులు చవులౌను
అరమరచి విభుఁడు అందేమి సేసీనె
(॥వరు॥)
మనసులో కాంక్షకు మాటాడితేఁ గొంతాస
ననిచినమీఁద మరి నవ్వులింపౌను
చనవుగలిగితేను సరసమాడఁ జెల్లును
పెనఁగేపాటిచేఁతల ప్రియము లీడేరును
(॥వరు॥)
కాయముమీఁది తమికి కనుచూపు గొంతాస
చేయి చేయిఁ గదిసితే సిగ్గులొంటును
ఆయములు గరఁగితే నందిపొందికలు దగు
తోయరాని మొగమోట తుదలుమీరించును
(॥వరు॥)
అట్టె పాయపుమదాల కండనుండాఁ గొంతాస
జట్టిగొన్నయందుమీఁద సన్నలుమేలు
అట్టె శ్రీవెంకటేశుండు అలమేల్మంగను నేఁ
బట్టితి ననుచుఁ గూడెఁ బనులెల్లా దక్కును
(||pallavi||)
varusadonĕ vachchide valabulu savulaunu
aramarasi vibhum̐ḍu aṁdemi sesīnĕ
(||varu||)
manasulo kāṁkṣhagu māḍāḍidem̐ gŏṁtāsa
nanisinamīm̐da mari navvuliṁpaunu
sanavugaligidenu sarasamāḍam̐ jĕllunu
pĕnam̐gebāḍisem̐tala priyamu līḍerunu
(||varu||)
kāyamumīm̐di tamigi kanusūbu gŏṁtāsa
seyi seyim̐ gadiside siggulŏṁṭunu
āyamulu garam̐gide naṁdibŏṁdigalu dagu
toyarāni mŏgamoḍa tudalumīriṁchunu
(||varu||)
aṭṭĕ pāyabumadāla kaṁḍanuṁḍām̐ gŏṁtāsa
jaṭṭigŏnnayaṁdumīm̐da sannalumelu
aṭṭĕ śhrīvĕṁkaḍeśhuṁḍu alamelmaṁganu nem̐
baṭṭidi nanusum̐ gūḍĕm̐ banulĕllā dakkunu