వలపు నిలుపలేనివారము నేమటుగాన
(॥పల్లవి॥)
వలపు నిలుపలేనివారము నేమటుగాన
పలుమారుఁ బట్టుకొన్నఁ బయికొనవేలరా
(॥వలపు॥)
ఒత్తి నీవాడినమాటకోరువఁ జాలక నే-
ముత్తరమిత్తము గాని ఊరకుండలేమురా
బత్తి గొట్టానఁ బెట్టఁగఁ బనిలేదు వోరి నీ-
చిత్తమింతేకాని యిఁక జెప్పనేమున్నదిరా
(॥వలపు॥)
కాఁకఁల బెరిగినట్టి కళవళమున నిన్నుఁ
దాఁకనాడుదుము గాని తడవుండలేమురా
యేఁకటఁ జెందినయట్టి యింతుల మాటకు నీవు
సోఁకోరువవలెఁ గాక చురుకనరాదురా
(॥వలపు॥)
సారెకు నీవెడసిన సైఁచలేము నీవు
చేరువనలిగి మమ్ముఁ జేకొనవేరా
ధీరుఁడవు కోనేటితిరువేంకటేశ నన్ను
గారవించి యిట్లానే కరుణించఁ గదరా
(||pallavi||)
valabu nilubalenivāramu nemaḍugāna
palumārum̐ baṭṭugŏnnam̐ bayigŏnavelarā
(||valabu||)
ŏtti nīvāḍinamāḍagoruvam̐ jālaga ne-
muttaramittamu gāni ūraguṁḍalemurā
batti gŏṭṭānam̐ bĕṭṭam̐gam̐ baniledu vori nī-
sittamiṁtegāni yim̐ka jĕppanemunnadirā
(||valabu||)
kām̐kam̐la bĕriginaṭṭi kaḽavaḽamuna ninnum̐
dām̐kanāḍudumu gāni taḍavuṁḍalemurā
yem̐kaḍam̐ jĕṁdinayaṭṭi yiṁtula māḍagu nīvu
som̐koruvavalĕm̐ gāga suruganarādurā
(||valabu||)
sārĕgu nīvĕḍasina saim̐salemu nīvu
seruvanaligi mammum̐ jegŏnaverā
dhīrum̐ḍavu koneḍidiruveṁkaḍeśha nannu
gāraviṁchi yiṭlāne karuṇiṁcham̐ gadarā