తొల్లి కలవే ఇవియు తొల్లి తానుఁ గలఁడే
(॥పల్లవి॥)
తొల్లి కలవే ఇవియు తొల్లి తానుఁ గలఁడే
కల్లయునుఁ గాదు ఇది కడు నిజము గాదు
(॥తొల్లి॥)
కనుదెరచినంతనే కలుగు నీ జగము
కనుమూసినంతనే కడుశూన్యమౌను
కనురెప్ప మరఁగుననె కలిమియును లేమియును
తన మనోభావనలఁ దగిలి తోఁచీని
(॥తొల్లి॥)
తలఁచినంతనె యెంతదవ్వయినఁ గాన్పించు
తలఁపు మరచినమతికి దట్టమౌఁ దమము
పొలసి మతిమరఁగుననె పుట్టుటలుఁ బోవుటలు
పలు చంచల వికారభావ విూ గుణము
(॥తొల్లి॥)
ముందు దాఁగలిగితే మూఁడు లోకములుఁ గల-
వెందుఁ దా లేకుంటే నేమియును లేదు
అంది శ్రీవేంకటేశుఁ డాత్మలోననె వీఁడె
కందువల నితనిసంకల్ప విూపనులు
(||pallavi||)
tŏlli kalave iviyu tŏlli tānum̐ galam̐ḍe
kallayunum̐ gādu idi kaḍu nijamu gādu
(||tŏlli||)
kanudĕrasinaṁtane kalugu nī jagamu
kanumūsinaṁtane kaḍuśhūnyamaunu
kanurĕppa maram̐gunanĕ kalimiyunu lemiyunu
tana manobhāvanalam̐ dagili tom̐sīni
(||tŏlli||)
talam̐sinaṁtanĕ yĕṁtadavvayinam̐ gānpiṁchu
talam̐pu marasinamadigi daṭṭamaum̐ damamu
pŏlasi madimaram̐gunanĕ puṭṭuḍalum̐ bovuḍalu
palu saṁchala vigārabhāva viూ guṇamu
(||tŏlli||)
muṁdu dām̐galigide mūm̐ḍu logamulum̐ gala-
vĕṁdum̐ dā leguṁṭe nemiyunu ledu
aṁdi śhrīveṁkaḍeśhum̐ ḍātmalonanĕ vīm̐ḍĕ
kaṁduvala nidanisaṁkalba viూpanulu