తెలియుట యెన్నఁడు దేహి తనంతట
(॥పల్లవి॥)
తెలియుట యెన్నఁడు దేహి తనంతట
తెలియఁగ హరి నీదిక్కే కలది
(॥తెలి॥)
రాపుగ రేపేమూత్రపురీషంబులు
ఆపై నాఁకటి యలమటలు
కైపుగ నింతటఁ గామవికారము
మాపు నిద్దురలమంపులె కలది
(॥తెలి॥)
కొన్నాళ్లు బాల్యము కొన్నాళ్లు కౌమార
మన్నిటఁ గొన్నాళ్లు యౌవ్వనము
పన్నిన ముదిమియుఁ బైపైఁ గొన్నాళ్లు
వున్నతి నంతట నుడుగుట కలది
(॥తెలి॥)
జంతువులకు యీసరవులు నీవే
పొంతలఁ గల్పించి పొదిపితివి
యింతట శ్రీవేంకటేశ్వర నీకృప
చింతించి కావవే చేకొని నన్ను
(||pallavi||)
tĕliyuḍa yĕnnam̐ḍu dehi tanaṁtaḍa
tĕliyam̐ga hari nīdikke kaladi
(||tĕli||)
rābuga rebemūtraburīṣhaṁbulu
ābai nām̐kaḍi yalamaḍalu
kaibuga niṁtaḍam̐ gāmavigāramu
mābu nidduralamaṁpulĕ kaladi
(||tĕli||)
kŏnnāḽlu bālyamu kŏnnāḽlu kaumāra
manniḍam̐ gŏnnāḽlu yauvvanamu
pannina mudimiyum̐ baibaim̐ gŏnnāḽlu
vunnadi naṁtaḍa nuḍuguḍa kaladi
(||tĕli||)
jaṁtuvulagu yīsaravulu nīve
pŏṁtalam̐ galbiṁchi pŏdibidivi
yiṁtaḍa śhrīveṁkaḍeśhvara nīkṛpa
siṁtiṁchi kāvave segŏni nannu