తనిసినదాఁకా తానే తగులుఁ గాక
(॥పల్లవి॥)
తనిసినదాఁకా తానే తగులుఁ గాక
కనుఁగొన్నవారికేల కాఁతాళించఁగను
(॥తనిసి॥)
యేడలేని సతులఁ దానెందరిఁ బెండ్లాడినాను
వాడవారికేమి వోదు వద్దనఁగను
జాడతోడ జవ్వనుల చన్నులాతఁడు మోచితే
వేడుకకత్తెలకేల వేఁగు వచ్చెనే
(॥తనిసి॥)
నారుకొన నెన్నికంకణాలు దాఁగట్టుకొనినా
వూరివారికేమిటికే వుప్పతించను
కోరి కొమ్మలచే మోవిగురుతులు సేయించుకొంటే
పేరటాండ్లకేమిటికే పెదవులు విరుచ
(॥తనిసి॥)
వరుసలు వెట్టుకొని వనితలఁ గూడఁగాను
పొరుగువారికినేలే బుద్ధిచెప్పను
యిరవై శ్రీ వేంకటేశుఁడితఁడిట్టే నన్నునేలె
యెరవులవారికేలే యేఁకట చూపఁగను
(||pallavi||)
tanisinadām̐kā tāne tagulum̐ gāga
kanum̐gŏnnavārigela kām̐tāḽiṁcham̐ganu
(||tanisi||)
yeḍaleni sadulam̐ dānĕṁdarim̐ bĕṁḍlāḍinānu
vāḍavārigemi vodu vaddanam̐ganu
jāḍadoḍa javvanula sannulādam̐ḍu moside
veḍugagattĕlagela vem̐gu vachchĕne
(||tanisi||)
nārugŏna nĕnnigaṁkaṇālu dām̐gaṭṭugŏninā
vūrivārigemiḍige vuppadiṁchanu
kori kŏmmalase movigurudulu seyiṁchugŏṁṭe
peraḍāṁḍlagemiḍige pĕdavulu virusa
(||tanisi||)
varusalu vĕṭṭugŏni vanidalam̐ gūḍam̐gānu
pŏruguvāriginele buddhisĕppanu
yiravai śhrī veṁkaḍeśhum̐ḍidam̐ḍiṭṭe nannunelĕ
yĕravulavārigele yem̐kaḍa sūbam̐ganu