తానెంత బ్రదుకెంత దైవమా నీమాయ యెంత
(॥పల్లవి॥)
తానెంత బ్రదుకెంత దైవమా నీమాయ యెంత
మానవుల లంపటాలు మరి చెప్పఁగలదా
(॥తానెం॥)
చెలఁగి నేలఁ బారేటి చీమ సయితమును
కలసి వూరకే పారుఁ గమ్మర నెందో మరలు
తలమోఁచి కాఁపురము ధాన్యములు గూడపెట్టు
యిల సంసారము దనకిఁక నెంతగలదో
(॥తానెం॥)
యేడో బాయిటఁ బారే యీఁగ సయితమును
వాడుదేర నడవుల వాలి వాలి
కూడపెట్టు దేనెలు గొందులఁ బిల్లలఁ బెట్టు
యేడకేడ సంసార మిఁక నెంతగలదో
(॥తానెం॥)
హెచ్చి గిజిగాండ్లు సయిత మెంతో గూఁడు వెట్టు
తెచ్చి మిణుఁగురుఁబురువు దీపము వెట్టు
తచ్చి శ్రీవేంకటేశ నీ దాసులు చూచి నగుదు-
రిచ్చలఁ దాని సంసార మిఁక నెంత గలదో
(||pallavi||)
tānĕṁta bradugĕṁta daivamā nīmāya yĕṁta
mānavula laṁpaḍālu mari sĕppam̐galadā
(||tānĕṁ||)
sĕlam̐gi nelam̐ bāreḍi sīma sayidamunu
kalasi vūrage pārum̐ gammara nĕṁdo maralu
talamom̐si kām̐puramu dhānyamulu gūḍabĕṭṭu
yila saṁsāramu danagim̐ka nĕṁtagalado
(||tānĕṁ||)
yeḍo bāyiḍam̐ bāre yīm̐ga sayidamunu
vāḍudera naḍavula vāli vāli
kūḍabĕṭṭu denĕlu gŏṁdulam̐ billalam̐ bĕṭṭu
yeḍageḍa saṁsāra mim̐ka nĕṁtagalado
(||tānĕṁ||)
hĕchchi gijigāṁḍlu sayida mĕṁto gūm̐ḍu vĕṭṭu
tĕchchi miṇum̐gurum̐buruvu dībamu vĕṭṭu
tachchi śhrīveṁkaḍeśha nī dāsulu sūsi nagudu-
richchalam̐ dāni saṁsāra mim̐ka nĕṁta galado