తా నేల నిలుచున్నాఁడు తడవుల నుండీని
(॥పల్లవి॥)
తా నేల నిలుచున్నాఁడు తడవుల నుండీని
పానిపట్టి చెలులాల పద మనరే
(॥తా నేల॥)
మనసు రాని తలఁపు మాటలోనె కాన వచ్చు
పెనఁగి యప్పటి వీఁడు పిలిచీఁ గొంతా
ననుపు గల దెల్లాను నవ్వినందే తెలిసితి
పని గద్దు వచ్చేఁ గాని పద మనరే
(॥తానేల॥)
నెరమెచ్చువలపులు నిలిచినందే తోచె
సరసాన వీఁడె చేయి చాఁచీఁ గొంతా
కరుణ గల దెల్లాను కనుచూపులనె కంటి
పరిణామ మాయ నాకుఁ బద మనరే
(॥తానేల॥)
కలిగిన తమకము కాఁగిటిలోఁ గానవచ్చె
అలరి తాఁ బెట్టుకొనీ ఆనలూఁ గొంతా
వెల లేని వేడుక శ్రీవెంకటేశుఁ డిటు గూడె
పలుకు లేఁటికి నిఁకఁ బద మనరే
(||pallavi||)
tā nela nilusunnām̐ḍu taḍavula nuṁḍīni
pānibaṭṭi sĕlulāla pada manare
(||tā nela||)
manasu rāni talam̐pu māḍalonĕ kāna vachchu
pĕnam̐gi yappaḍi vīm̐ḍu pilisīm̐ gŏṁtā
nanubu gala dĕllānu navvinaṁde tĕlisidi
pani gaddu vachchem̐ gāni pada manare
(||tānela||)
nĕramĕchchuvalabulu nilisinaṁde tosĕ
sarasāna vīm̐ḍĕ seyi sām̐sīm̐ gŏṁtā
karuṇa gala dĕllānu kanusūbulanĕ kaṁṭi
pariṇāma māya nāgum̐ bada manare
(||tānela||)
kaligina tamagamu kām̐giḍilom̐ gānavachchĕ
alari tām̐ bĕṭṭugŏnī ānalūm̐ gŏṁtā
vĕla leni veḍuga śhrīvĕṁkaḍeśhum̐ ḍiḍu gūḍĕ
palugu lem̐ṭigi nim̐kam̐ bada manare