(॥పల్లవి॥)
శరణు కపీశ్వర శరణం బనిలజ
సరవి నెంచ నీ సరి యిఁక వేరీ
(॥శర॥)
పుట్టినవాఁడే భువనము లెరఁగఁగ
పట్టితి సూర్యునిఁ బండనుచు
ముట్టిన చుక్కలు మోవఁగఁ బెరిగితి
విట్టిప్రతాపివి యెదురేదయ్యా
(॥శర॥)
అంపిన యప్పుడె యంబుధి దాఁటితి-
వింపులు సీతకు నిచ్చితివి
సంపద మెరయుచు సంజీవి దెచ్చితి
పెంపును సొంపునుఁ బేర్కొన వశమా
(॥శర॥)
బెదరక నేఁడే శ్రీవేంకటగిరిఁ
గదిసి రాముకృప గైకొంటి
వదలక నీ కృపవాఁడనైతినిదె
యెదుటనే కాచితివిఁకఁ గడమేమీ
(||pallavi||)
śharaṇu kabīśhvara śharaṇaṁ banilaja
saravi nĕṁcha nī sari yim̐ka verī
(||śhara||)
puṭṭinavām̐ḍe bhuvanamu lĕram̐gam̐ga
paṭṭidi sūryunim̐ baṁḍanusu
muṭṭina sukkalu movam̐gam̐ bĕrigidi
viṭṭipradābivi yĕduredayyā
(||śhara||)
aṁpina yappuḍĕ yaṁbudhi dām̐ṭidi-
viṁpulu sīdagu nichchidivi
saṁpada mĕrayusu saṁjīvi dĕchchidi
pĕṁpunu sŏṁpunum̐ bergŏna vaśhamā
(||śhara||)
bĕdaraga nem̐ḍe śhrīveṁkaḍagirim̐
gadisi rāmukṛpa gaigŏṁṭi
vadalaga nī kṛpavām̐ḍanaidinidĕ
yĕduḍane kāsidivim̐kam̐ gaḍamemī