(॥పల్లవి॥)
శరణం బితఁడే సకలము నాకును
వెరవున మనసా వెతకవో యితని
(॥శరణం॥)
అభయం బొసఁగేటియతఁ డెవ్వఁడు మును
యిభరక్షకుఁడతఁ డెవ్వడు
వుభయ విభూతుల కొడయం డెవ్వఁడు
ప్రభువతఁడే నా పాలి దేవుఁడు
(॥శరణం॥)
శరణాగతులకు సరి దా పెవ్వఁడు
యిరువుగ శ్రీ పతి యెవ్వఁడు
అరి దుష్టదైత్యహంతకుఁ డెవ్వడు
పరమును నతఁడే నాపాలి దేవుఁడు
(॥శరణం॥)
ఆది శంఖ చక్రాయధుఁ డెవ్వఁడు
యే దెసఁ బూర్ణు డెవ్వఁడు
వేదమయుఁడు శ్రీ వేంకటపతియై
పాదాయ నిదె నాపాలిదేవుఁడు
(||pallavi||)
śharaṇaṁ bidam̐ḍe sagalamu nāgunu
vĕravuna manasā vĕdagavo yidani
(||śharaṇaṁ||)
abhayaṁ bŏsam̐geḍiyadam̐ ḍĕvvam̐ḍu munu
yibharakṣhagum̐ḍadam̐ ḍĕvvaḍu
vubhaya vibhūdula kŏḍayaṁ ḍĕvvam̐ḍu
prabhuvadam̐ḍe nā pāli devum̐ḍu
(||śharaṇaṁ||)
śharaṇāgadulagu sari dā pĕvvam̐ḍu
yiruvuga śhrī padi yĕvvam̐ḍu
ari duṣhṭadaityahaṁtagum̐ ḍĕvvaḍu
paramunu nadam̐ḍe nābāli devum̐ḍu
(||śharaṇaṁ||)
ādi śhaṁkha sakrāyadhum̐ ḍĕvvam̐ḍu
ye dĕsam̐ būrṇu ḍĕvvam̐ḍu
vedamayum̐ḍu śhrī veṁkaḍabadiyai
pādāya nidĕ nābālidevum̐ḍu