సేయరాని చేఁతలెల్లాఁ జేసితి నేను నీ
(॥పల్లవి॥)
సేయరాని చేఁతలెల్లాఁ జేసితి నేను నీ-
గా(కా?)యగంటివాఁడ నేను గతిచూపవయ్యా
(॥సేయ॥)
శరణాగతులఁ గూడి జ్ఞానము దొంగిలినాఁడ
అరిది నీ కర్మపుటానాజ్ఞలు మీరినవాఁడ
సరిఁ బ్రపంచకులముజాడ వాసినవాఁడ
ధరణి నీతప్పులకు దండన యేదయ్యా
(॥సేయ॥)
బహుసంసారములెల్లఁ బంచలఁ దోసినవాఁడ
సహజపింద్రియముల జారినవాఁడ
మహి నాపుట్టుగులకే మరి బొమ్మఁబెట్టినాఁడ
విహిత మిందుకు నేది విధి చెప్పవయ్యా
(॥సేయ॥)
గురుమంత్రమునకుఁ గొండెము చెప్పినవాఁడ
పరకాంతఁగూడే లోకభయము మానినవాఁడ
సిరుల మించినయట్టి శ్రీవేంకటేశ నిన్ను
మరిగి శరణంటిని మన్నించవయ్యా
(||pallavi||)
seyarāni sem̐talĕllām̐ jesidi nenu nī-
gā(kā?)yagaṁṭivām̐ḍa nenu gadisūbavayyā
(||seya||)
śharaṇāgadulam̐ gūḍi jñānamu dŏṁgilinām̐ḍa
aridi nī karmabuḍānājñalu mīrinavām̐ḍa
sarim̐ brabaṁchagulamujāḍa vāsinavām̐ḍa
dharaṇi nīdappulagu daṁḍana yedayyā
(||seya||)
bahusaṁsāramulĕllam̐ baṁchalam̐ dosinavām̐ḍa
sahajabiṁdriyamula jārinavām̐ḍa
mahi nābuṭṭugulage mari bŏmmam̐bĕṭṭinām̐ḍa
vihida miṁdugu nedi vidhi sĕppavayyā
(||seya||)
gurumaṁtramunagum̐ gŏṁḍĕmu sĕppinavām̐ḍa
paragāṁtam̐gūḍe logabhayamu māninavām̐ḍa
sirula miṁchinayaṭṭi śhrīveṁkaḍeśha ninnu
marigi śharaṇaṁṭini manniṁchavayyā