చెప్పకురే వానిసుద్ది చెలులాల
(॥పల్లవి॥)
చెప్పకురే వానిసుద్ది చెలులాల
వొప్పులు సేసిన తన వోజలు మానీనా
(॥చెప్ప॥)
తా నేవూరు నే నేవూరు తల మనవే చాలు
మానరాని వావు లేల మాకుఁ జెప్పీని
మోనాన నూరకుండరే మొన్నటివాఁడు గాఁడా
వూని గరివడ్డగింజ వుడుకఁ బోయ్యీనా
(॥చెప్ప॥)
యెక్కడి కెక్కడిపొందు లేలా మొక్కులుమొక్కి
దక్కినట్టి బాస లెల్లఁ దలపించీని
తక్కరించె నిన్నటి తగవరి తానె కాఁడా
మక్కువైనా చిలుక మానీనా గుణము
(॥చెప్ప॥)
యెంత కెంత మందెమేళ మిట్టె సంగటి నుండి
కాంతుఁడు న న్నేమిటికిఁ గాఁగిలించీనె
వింత లేక నన్నును శ్రీవెంకటనాథుఁడు గూడె
యెంత సేసినాఁ జక్కెర యేల తీపు మానును.
(||pallavi||)
sĕppagure vānisuddi sĕlulāla
vŏppulu sesina tana vojalu mānīnā
(||sĕppa||)
tā nevūru ne nevūru tala manave sālu
mānarāni vāvu lela māgum̐ jĕppīni
monāna nūraguṁḍare mŏnnaḍivām̐ḍu gām̐ḍā
vūni garivaḍḍagiṁja vuḍugam̐ boyyīnā
(||sĕppa||)
yĕkkaḍi kĕkkaḍibŏṁdu lelā mŏkkulumŏkki
dakkinaṭṭi bāsa lĕllam̐ dalabiṁchīni
takkariṁchĕ ninnaḍi tagavari tānĕ kām̐ḍā
makkuvainā siluga mānīnā guṇamu
(||sĕppa||)
yĕṁta kĕṁta maṁdĕmeḽa miṭṭĕ saṁgaḍi nuṁḍi
kāṁtum̐ḍu na nnemiḍigim̐ gām̐giliṁchīnĕ
viṁta lega nannunu śhrīvĕṁkaḍanāthum̐ḍu gūḍĕ
yĕṁta sesinām̐ jakkĕra yela tību mānunu.