చెలులము నేము బుద్ధి చెప్పనోప మాకెకు
(॥పల్లవి॥)
చెలులము నేము బుద్ధి చెప్పనోప మాకెకు
అలరి నీవాపెను మాఁటాడించవయ్యా
(॥చెలు॥)
మక్కువతో నాపె నీవు మాటలాడేవంటాను
పక్కునఁ బాన్పుపైనీకె పవళించె
వెక్కసాన నింతలోన విచ్చేసితివీడకు
నెక్కొని నీవే యిఁక నిద్రలేపవయ్యా
(॥చెలు॥)
తతితో విందాకెయింటఁ దగనారగించేవంటా
అతివ బోనమెల్లా చల్లారఁబెట్టెను
అతివేడుకనింతలో నాఁకలిగొంటిననేవు
కతగా నీవే వడ్డించఁ గైకొలుపవయ్యా
(॥చెలు॥)
కందువనాపెతో నేఁడు కాఁపురము సేసేవంటా
వొందిలిఁ దలుపు మూసుకున్నది చెలి
అందుకె శ్రీ వేంకటేశ అండకేఁగి కూడితివి
చెంది నీవె వాకిలాపెచేఁ దెరపించవయ్యా
(||pallavi||)
sĕlulamu nemu buddhi sĕppanoba māgĕgu
alari nīvābĕnu mām̐ṭāḍiṁchavayyā
(||sĕlu||)
makkuvado nābĕ nīvu māḍalāḍevaṁṭānu
pakkunam̐ bānpubainīgĕ pavaḽiṁchĕ
vĕkkasāna niṁtalona vichchesidivīḍagu
nĕkkŏni nīve yim̐ka nidralebavayyā
(||sĕlu||)
tadido viṁdāgĕyiṁṭam̐ daganāragiṁchevaṁṭā
adiva bonamĕllā sallāram̐bĕṭṭĕnu
adiveḍuganiṁtalo nām̐kaligŏṁṭinanevu
kadagā nīve vaḍḍiṁcham̐ gaigŏlubavayyā
(||sĕlu||)
kaṁduvanābĕdo nem̐ḍu kām̐puramu sesevaṁṭā
vŏṁdilim̐ dalubu mūsugunnadi sĕli
aṁdugĕ śhrī veṁkaḍeśha aṁḍagem̐gi kūḍidivi
sĕṁdi nīvĕ vāgilābĕsem̐ dĕrabiṁchavayyā