చెల్లె నీవు సేసినట్టి చేఁత లెల్లాను
(॥పల్లవి॥)
చెల్లె నీవు సేసినట్టి చేఁత లెల్లాను
కొల్లలై కోవిలకుంట్ల గోపాలకృష్ణుఁడా
(॥చెల్లె॥)
అసము దించక మాఁటలాడేవు గాక నాకు
వసమయ్యేవా యింతవన్నె కాఁడవు
కసిగాటువలపుల గబ్బివైన నిన్ను నేల
కొసరేఁ గోవిలకుంట్ల గోపాలకృష్ణుఁడా
(॥చెల్లె॥)
సడికి వెరచి నాతో సరసమాడేవు గాక
తొడరేవా నీ వింత దొడ్డవాఁడవు
విడువని పొందులతో విఱ్ఱవీఁగేనీకు నేల
కొడిమె కోవిలకుంట్ల గోపాలకృష్ణుఁడా
(॥చెల్లె॥)
బాసకు వెరచి నన్నుఁ బై కొని కూడితి గాక
ఆసగద్దా నీకు నింత అందగాఁడవు
వేసారవు రతుల శ్రీవెంకటనాథ వొకరి
కోసమా కోవిలకుంట్ల గోపాలకృష్ణుఁడా
(||pallavi||)
sĕllĕ nīvu sesinaṭṭi sem̐ta lĕllānu
kŏllalai kovilaguṁṭla gobālakṛṣhṇum̐ḍā
(||sĕllĕ||)
asamu diṁchaga mām̐ṭalāḍevu gāga nāgu
vasamayyevā yiṁtavannĕ kām̐ḍavu
kasigāḍuvalabula gabbivaina ninnu nela
kŏsarem̐ govilaguṁṭla gobālakṛṣhṇum̐ḍā
(||sĕllĕ||)
saḍigi vĕrasi nādo sarasamāḍevu gāga
tŏḍarevā nī viṁta dŏḍḍavām̐ḍavu
viḍuvani pŏṁdulado viṭravīm̐genīgu nela
kŏḍimĕ kovilaguṁṭla gobālakṛṣhṇum̐ḍā
(||sĕllĕ||)
bāsagu vĕrasi nannum̐ bai kŏni kūḍidi gāga
āsagaddā nīgu niṁta aṁdagām̐ḍavu
vesāravu radula śhrīvĕṁkaḍanātha vŏgari
kosamā kovilaguṁṭla gobālakṛṣhṇum̐ḍā