చెల్లఁబో అలుగ నేఁడు సిగ్గుగాదా
(॥పల్లవి॥)
చెల్లఁబో అలుగ నేఁడు సిగ్గుగాదా
వొల్లని వీనిఁ బాసి వుడికీ నామనసు
(॥చెల్ల॥)
పొలసి యీ ప్రాణమిట్టే పోయినాఁ బోయఁ గాక
తలవంపు సేసే యీ తను వేఁటికే
కలసియుఁ గలయని కఠిచిత్తుని వీని
సొలసి కమ్మరఁ జూచీ నా మనసు
(॥చెల్ల॥)
మరుతాపమున మేను మాఁడిన మాఁడెఁగాక
పరులబారికిఁ జిక్కే బ్రదుకేఁటికే
విరహన నొకతెవై వేదనఁ బొరలు వీని-
కరుణలే కోరీని కష్టపు నామనసు
(॥చెల్ల॥)
సడిఁబెట్టి వయసిట్టే చంపినఁ జంపెఁ గాక
వడిఁ బెట్టి వేఁచే నావయసేఁటికే
కడు జాణఁడైన వేంకటగిరీంద్రుఁడు వాని-
వొడలు సోఁకిన నిట్టే వుబ్బెడి నామనసు
(||pallavi||)
sĕllam̐bo aluga nem̐ḍu siggugādā
vŏllani vīnim̐ bāsi vuḍigī nāmanasu
(||sĕlla||)
pŏlasi yī prāṇamiṭṭe poyinām̐ boyam̐ gāga
talavaṁpu sese yī tanu vem̐ṭige
kalasiyum̐ galayani kaṭhisittuni vīni
sŏlasi kammaram̐ jūsī nā manasu
(||sĕlla||)
marudābamuna menu mām̐ḍina mām̐ḍĕm̐gāga
parulabārigim̐ jikke bradugem̐ṭige
virahana nŏgadĕvai vedanam̐ bŏralu vīni-
karuṇale korīni kaṣhṭabu nāmanasu
(||sĕlla||)
saḍim̐bĕṭṭi vayasiṭṭe saṁpinam̐ jaṁpĕm̐ gāga
vaḍim̐ bĕṭṭi vem̐se nāvayasem̐ṭige
kaḍu jāṇam̐ḍaina veṁkaḍagirīṁdrum̐ḍu vāni-
vŏḍalu som̐kina niṭṭe vubbĕḍi nāmanasu