సందడెంతైనాఁ గలదు సతులలో నీకు
(॥పల్లవి॥)
సందడెంతైనాఁ గలదు సతులలో నీకు
అందరిలోఁ గరుణించి ఆదరింతు గాని
(॥సంద॥)
మోము చూచి నీకు నేను మొక్కితిఁ జుమ్మీ రమణ
ఆముకొని యాడో పరాకైతిననక
వోముక నీ చేఁతలు నావొళ్ళిపై నున్నవి సుమ్మీ
చేముట్టి తడివిచూచి చిత్తగింతుగాని
(॥సంద॥)
గక్కనఁ గైదండయిచ్చి కదిసి వుండితిఁ జుమ్మీ
చిక్కి ఆ వేళను మరచితి ననక
మక్కువ నాతోనాడిన మాటపట్టున్నది సుమ్మీ
పక్కన నాపాలఁజిక్కి పాయకుందుగాని
(॥సంద॥)
ననుపున నీతో నేను నవ్వులు నవ్వితిఁ జుమ్మీ
చెనకనేరక భ్రమసితిననక
మొనసి శ్రీ వెంకటేశ ముంచి కూడితివి సుమ్మీ
పెనచి నీమహిమెల్లా బెరయింతుగాని
(||pallavi||)
saṁdaḍĕṁtainām̐ galadu sadulalo nīgu
aṁdarilom̐ garuṇiṁchi ādariṁtu gāni
(||saṁda||)
momu sūsi nīgu nenu mŏkkidim̐ jummī ramaṇa
āmugŏni yāḍo parāgaidinanaga
vomuga nī sem̐talu nāvŏḽḽibai nunnavi summī
semuṭṭi taḍivisūsi sittagiṁtugāni
(||saṁda||)
gakkanam̐ gaidaṁḍayichchi kadisi vuṁḍidim̐ jummī
sikki ā veḽanu marasidi nanaga
makkuva nādonāḍina māḍabaṭṭunnadi summī
pakkana nābālam̐jikki pāyaguṁdugāni
(||saṁda||)
nanubuna nīdo nenu navvulu navvidim̐ jummī
sĕnaganeraga bhramasidinanaga
mŏnasi śhrī vĕṁkaḍeśha muṁchi kūḍidivi summī
pĕnasi nīmahimĕllā bĕrayiṁtugāni