(॥పల్లవి॥)
సల్లుసూపుల సలమారి యిఁక
వెల్లఁ బో నన్ను సెనకఁడుగా
(॥సల్లు॥)
సంకు సక్రముల సక్కనయ్యకుఁ దన-
వుంకువవో నావొళ్ళెల్లా
సంకనున్న తన సదురాలి మొరఁగైన
సింకసూపు నాపై సిమ్మఁడుగా
(॥సల్లు॥)
మాపురేపుసూపు మాయలయ్యకుఁ దన-
దాఁపురమువో నాతలఁపెల్లా
వీఁపురమణికంత వెఱవకయినఁ దన
పూఁపనవ్వు నాపైఁ బుయ్యఁడుగా
(॥సల్లు॥)
వుసురుఁ బడుకమీఁదనొరగిన్న సక్కని-
రసికుఁడు వేంకటరాయఁడు
పసపుశీర నాకుఁ బరపుగాఁ బరపించి
యెసగ నిట్టె సనవియ్యఁడుగా
(||pallavi||)
sallusūbula salamāri yim̐ka
vĕllam̐ bo nannu sĕnagam̐ḍugā
(||sallu||)
saṁku sakramula sakkanayyagum̐ dana-
vuṁkuvavo nāvŏḽḽĕllā
saṁkanunna tana sadurāli mŏram̐gaina
siṁkasūbu nābai simmam̐ḍugā
(||sallu||)
māburebusūbu māyalayyagum̐ dana-
dām̐puramuvo nādalam̐pĕllā
vīm̐puramaṇigaṁta vĕṟavagayinam̐ dana
pūm̐panavvu nābaim̐ buyyam̐ḍugā
(||sallu||)
vusurum̐ baḍugamīm̐danŏraginna sakkani-
rasigum̐ḍu veṁkaḍarāyam̐ḍu
pasabuśhīra nāgum̐ barabugām̐ barabiṁchi
yĕsaga niṭṭĕ sanaviyyam̐ḍugā