రావయ్య చూతువుగాని రమణిలాగు
(॥పల్లవి॥)
రావయ్య చూతువుగాని రమణిలాగు
దైవార నిన్నే మతిని దలఁచినట్టున్నది
(॥రావ॥)
వెలఁది నిన్నుఁబాసి విరహగ్నిచేఁ గాఁగి
వొలిసి కేళాకూళిలో నోలలాడఁగా
వలరాజుకరవాలు వసంతుఁడనేటి కమ్మరి
పెలుచుగ వాఁడిపదను పెట్టినయట్టున్నది
(॥రావ॥)
సతి నీపై తమకాన చంద్రకాంత శిల మీఁద
ఇతవుగాఁ బవళించి యింపొందఁగా
రతిరాజు నిజ కీర్తి ప్రతిమఁ జంద్రవిధాత
తతి మెరుఁగువెట్టితే తళుకున్నట్టున్నది
(॥రావ॥)
ఇంతి నీవు గూడేటప్పుడెడలేని పూదండలు
చెంతలఁ జుట్టుకొనఁగా శ్రీ వేంకటేశ్వరా
కంతుని తోఁట పూఁదీగె గాలియనే దోహళజ్ఞఁ
డంతటఁ బుట్టించఁ జేసినటువలెనున్నది
(||pallavi||)
rāvayya sūduvugāni ramaṇilāgu
daivāra ninne madini dalam̐sinaṭṭunnadi
(||rāva||)
vĕlam̐di ninnum̐bāsi virahagnisem̐ gām̐gi
vŏlisi keḽāgūḽilo nolalāḍam̐gā
valarājugaravālu vasaṁtum̐ḍaneḍi kammari
pĕlusuga vām̐ḍibadanu pĕṭṭinayaṭṭunnadi
(||rāva||)
sadi nībai tamagāna saṁdragāṁta śhila mīm̐da
idavugām̐ bavaḽiṁchi yiṁpŏṁdam̐gā
radirāju nija kīrdi pradimam̐ jaṁdravidhāda
tadi mĕrum̐guvĕṭṭide taḽugunnaṭṭunnadi
(||rāva||)
iṁti nīvu gūḍeḍappuḍĕḍaleni pūdaṁḍalu
sĕṁtalam̐ juṭṭugŏnam̐gā śhrī veṁkaḍeśhvarā
kaṁtuni tom̐ṭa pūm̐dīgĕ gāliyane dohaḽajñam̐
ḍaṁtaḍam̐ buṭṭiṁcham̐ jesinaḍuvalĕnunnadi