పూచిన యీ దేహము పువ్వుగాని పిందెగాని
(॥పల్లవి॥)
పూచిన యీ దేహము పువ్వుగాని పిందెగాని
చేచేత నెవ్వరికిఁ జెప్పనోపఁ బ్రియము
(॥పూచి॥)
పుట్టించిన దైవము పూరి మేపునా మమ్ముఁ
బట్టిన పూర్వకర్మము పాసిపొయ్యీనా
మెట్టిన సంసారము మెదిగిన పాటే చాలు
తొట్టి కన్నవారినెల్ల దూర నోప మిందుకు
(॥పూచి॥)
నొసలఁ వ్రాసిన వ్రాలు నుసిగితే మానీనా
కొసరి జగము నాకే కొత్తలయ్యీనా
వుసురుతోడి సుఖము వుండిన పాటే చాలు
కొసరి జన్మములింకాఁ గోరనోప నేను
(॥పూచి॥)
యేలినవాఁడు శ్రీహరి యేమి సేసినా మేలె
వేళతో నాతఁడే శ్రీవేంకటేశుఁడు
పాలించె నాతఁడు మమ్ము పదివేలులాగులను
యీలాగులనే సుఖిఇం(???)చేము నేము
(||pallavi||)
pūsina yī dehamu puvvugāni piṁdĕgāni
seseda nĕvvarigim̐ jĕppanobam̐ briyamu
(||pūsi||)
puṭṭiṁchina daivamu pūri mebunā mammum̐
baṭṭina pūrvagarmamu pāsibŏyyīnā
mĕṭṭina saṁsāramu mĕdigina pāḍe sālu
tŏṭṭi kannavārinĕlla dūra noba miṁdugu
(||pūsi||)
nŏsalam̐ vrāsina vrālu nusigide mānīnā
kŏsari jagamu nāge kŏttalayyīnā
vusurudoḍi sukhamu vuṁḍina pāḍe sālu
kŏsari janmamuliṁkām̐ goranoba nenu
(||pūsi||)
yelinavām̐ḍu śhrīhari yemi sesinā melĕ
veḽado nādam̐ḍe śhrīveṁkaḍeśhum̐ḍu
pāliṁchĕ nādam̐ḍu mammu padivelulāgulanu
yīlāgulane sukhiiṁ(???)semu nemu