పోపో నీకిదియేమి పొద్దువోదా
(॥పల్లవి॥)
పోపో నీకిదియేమి పొద్దువోదా
తీపులు చూపి మమ్ముఁ దియ్యకురా యింకను
(॥పోపో॥)
ఒల్లనివాఁడవు మమ్ము నూరకేల పిలిచేవు
మల్లాడి మాపై మనసు మఱవరాదా
బల్లిదురాలాకె గొన్న బాస దప్పినాఁ దప్పని
పల్లదాననిఁక నీవు పట్టకురా నన్నును
(॥పోపో॥)
ఇంటికి రానివాఁడవు యేడనైనా నవ్వనేల
వెంటనే మాతో తగులు విడువరాదా
గొంటరై యిందుకు నాపె కోపగించినాఁ గోపించీ
అంటి ముట్టి సరసములాడకురా యిఁకను
(॥పోపో॥)
పంతపు వాఁడవు మమ్ము పట్టి కౌఁగిలించనేలా
అంతయు నాపెనేపో అడుగరాదా
చెంతనే శ్రీ వేంకటేశ చేకొని నన్నుఁ గూడితి
వింతకంటె రతినలయించకురా నీవు
(||pallavi||)
pobo nīgidiyemi pŏdduvodā
tībulu sūbi mammum̐ diyyagurā yiṁkanu
(||pobo||)
ŏllanivām̐ḍavu mammu nūragela pilisevu
mallāḍi mābai manasu maṟavarādā
ballidurālāgĕ gŏnna bāsa dappinām̐ dappani
palladānanim̐ka nīvu paṭṭagurā nannunu
(||pobo||)
iṁṭigi rānivām̐ḍavu yeḍanainā navvanela
vĕṁṭane mādo tagulu viḍuvarādā
gŏṁṭarai yiṁdugu nābĕ kobagiṁchinām̐ gobiṁchī
aṁṭi muṭṭi sarasamulāḍagurā yim̐kanu
(||pobo||)
paṁtabu vām̐ḍavu mammu paṭṭi kaum̐giliṁchanelā
aṁtayu nābĕnebo aḍugarādā
sĕṁtane śhrī veṁkaḍeśha segŏni nannum̐ gūḍidi
viṁtagaṁṭĕ radinalayiṁchagurā nīvu