పంతమాడి పిలిచినఁ బలుకదెవ్వరితోడ
(॥పల్లవి॥)
పంతమాడి పిలిచినఁ బలుకదెవ్వరితోడ
యింత వలచిన వలపెందునైనఁ గలదా
(॥పంత॥)
వెక్కనపు గుబ్బలపైవేసిన కప్పురమెల్ల
నొక్కమాటే నీరాయనోయమ్మా
మిక్కుటమైన దీని మేనిమీఁది వెక్కచూచి
వక్కలాయ గుండె యిట్టి వలపెందుఁ గలదా
(॥పంత॥)
గుప్పెడి నిట్టూరుపుల కోమలిహరములెల్ల
వుప్పరాలెగయఁ జొచ్చెనోయమ్మా
వుప్పతిల్లుఁ జెమటల నోలలాడఁగానె మేను
నిప్పువలెనున్నదిట్టి నెయ్యమెందుఁ గలదా
(॥పంత॥)
కొయ్యతనమునిట్టె కోనెటిరాయనిఁ గూడి
వుయ్యాలమంచముమీఁదనోయమ్మా
పయ్యెదచెరఁగు జారఁ బచ్చిసేఁతలిన్నియును
ముయ్యఁజూచీ నిటువంటిమోహమెందుఁ గలదా
(||pallavi||)
paṁtamāḍi pilisinam̐ balugadĕvvaridoḍa
yiṁta valasina valabĕṁdunainam̐ galadā
(||paṁta||)
vĕkkanabu gubbalabaivesina kappuramĕlla
nŏkkamāḍe nīrāyanoyammā
mikkuḍamaina dīni menimīm̐di vĕkkasūsi
vakkalāya guṁḍĕ yiṭṭi valabĕṁdum̐ galadā
(||paṁta||)
guppĕḍi niṭṭūrubula komaliharamulĕlla
vupparālĕgayam̐ jŏchchĕnoyammā
vuppadillum̐ jĕmaḍala nolalāḍam̐gānĕ menu
nippuvalĕnunnadiṭṭi nĕyyamĕṁdum̐ galadā
(||paṁta||)
kŏyyadanamuniṭṭĕ konĕḍirāyanim̐ gūḍi
vuyyālamaṁchamumīm̐danoyammā
payyĕdasĕram̐gu jāram̐ bachchisem̐talinniyunu
muyyam̐jūsī niḍuvaṁṭimohamĕṁdum̐ galadā