(॥పల్లవి॥)
పైపై దూరక పదరో యింతి
కోపాన బాసైనఁ గొనీఁ గాని
(॥పైపై॥)
పరివారపుఁ బడఁతులేఁటికే
దొరలనంటేరు తొలరో
సరసపు తమ జగడాల నిట్టే
పరుల దూరేరు పచ్చిగనే
(॥పైపై॥)
చక్కని విభుని సారెకుఁ జెలులు
వెక్కసాలాడక విడరో
దిక్కులకెల్లాను తెఱవఁ బాసి తాఁ
నొక్కఁడే విచ్చేయుటొచ్చెమని
(॥పైపై॥)
శ్రీ వేంకటేశుఁడు చెలువుఁ డొక్కఁడే
యేవంకకేఁగిన నేమౌను
భావించి యురముపనున్న కొమ్మదాఁ
నేవేవి గడించె నెఱుఁగరా
(||pallavi||)
paibai dūraga padaro yiṁti
kobāna bāsainam̐ gŏnīm̐ gāni
(||paibai||)
parivārabum̐ baḍam̐tulem̐ṭige
dŏralanaṁṭeru tŏlaro
sarasabu tama jagaḍāla niṭṭe
parula dūreru pachchigane
(||paibai||)
sakkani vibhuni sārĕgum̐ jĕlulu
vĕkkasālāḍaga viḍaro
dikkulagĕllānu tĕṟavam̐ bāsi tām̐
nŏkkam̐ḍe vichcheyuḍŏchchĕmani
(||paibai||)
śhrī veṁkaḍeśhum̐ḍu sĕluvum̐ ḍŏkkam̐ḍe
yevaṁkagem̐gina nemaunu
bhāviṁchi yuramubanunna kŏmmadām̐
nevevi gaḍiṁchĕ nĕṟum̐garā