ఒక్కలాగువాఁడవా యోరి యిట్టి
(॥పల్లవి॥)
ఒక్కలాగువాఁడవా యోరి యిట్టి
తక్కులం బెట్టితి నన్నుఁ దగిలించి నీవు
(॥ఒక్క॥)
తెలిసితిమిలే తెప్ప తిరుణాళ్లనాఁటి
జలముల నామీఁద జల్లుతానే
సొలపుం జూపుల నిట్టె సొంపుగఁ జూచి చూచి
వలపు జల్లితివి యెవ్వతె పైనోరి
(॥ఒక్క॥)
కంటిమి నీలాగుగ్రక్కనఁ దిరువీథుల
నింటి ముంగిటను నీ వేఁగుతానే
వెంటనె యాలవట్టము విసరేటి సతి గుబ్బ
చంటిమీఁద నొరగి వేసాలఁ బోతివో
(॥ఒక్క॥)
ఇన్నియు మెచ్చితిరా నిన్నింతలోనె యిప్పుడు నీ
వున్న పైఁడియుయ్యాల నీ వూగుతానే
మన్నవ కౌఁగిట నన్ను మరపించి యెక్కడికొ
కన్నులార్చితివి వేంకటరాయ యోరి
(||pallavi||)
ŏkkalāguvām̐ḍavā yori yiṭṭi
takkulaṁ bĕṭṭidi nannum̐ dagiliṁchi nīvu
(||ŏkka||)
tĕlisidimile tĕppa tiruṇāḽlanām̐ṭi
jalamula nāmīm̐da jalludāne
sŏlabuṁ jūbula niṭṭĕ sŏṁpugam̐ jūsi sūsi
valabu jallidivi yĕvvadĕ painori
(||ŏkka||)
kaṁṭimi nīlāgugrakkanam̐ diruvīthula
niṁṭi muṁgiḍanu nī vem̐gudāne
vĕṁṭanĕ yālavaṭṭamu visareḍi sadi gubba
saṁṭimīm̐da nŏragi vesālam̐ bodivo
(||ŏkka||)
inniyu mĕchchidirā ninniṁtalonĕ yippuḍu nī
vunna paim̐ḍiyuyyāla nī vūgudāne
mannava kaum̐giḍa nannu marabiṁchi yĕkkaḍigŏ
kannulārsidivi veṁkaḍarāya yori