నిన్నటినుండిఁ జూచేను నీ సరితలు
(॥పల్లవి॥)
నిన్నటినుండిఁ జూచేను నీ సరితలు
యెన్నికె కెక్కేదెట్లో యిందరిలో నేను
(॥నిన్న॥)
చెంతలఁ జేరినవారిని చెక్కులు నొక్కేవు
అంతనింతానుండ వారినాదరించేవు
దొంతులు వెరిగి గొల్లదోమటాయ వలపు
యెంతటి దాననయ్యేనో యిందరిలో నేను
(॥నిన్న॥)
మాటలాడినవారిని మనసులు గరఁచేవు
సూటిఁ జూచినవారినిఁ జొక్కించేవు
వాటమై వరత వచ్చె వనితల కోరికలు
యీటు వెట్టుకొన నేను యెవ్వరిఁ బోలుదును
(॥నిన్న॥)
కూడిన కాఁగిటివారి కొప్పులు దువ్వేవు
మేడెపు రతులవారి మెప్పించేవు
వాడుదేరె జవ్వనాలు వంతుల శ్రీవేంకటేశ
యీడ నన్నుఁ గూడితివి యెంతభాగ్యమోనాది
(||pallavi||)
ninnaḍinuṁḍim̐ jūsenu nī saridalu
yĕnnigĕ kĕkkedĕṭlo yiṁdarilo nenu
(||ninna||)
sĕṁtalam̐ jerinavārini sĕkkulu nŏkkevu
aṁtaniṁtānuṁḍa vārinādariṁchevu
dŏṁtulu vĕrigi gŏlladomaḍāya valabu
yĕṁtaḍi dānanayyeno yiṁdarilo nenu
(||ninna||)
māḍalāḍinavārini manasulu garam̐sevu
sūḍim̐ jūsinavārinim̐ jŏkkiṁchevu
vāḍamai varada vachchĕ vanidala korigalu
yīḍu vĕṭṭugŏna nenu yĕvvarim̐ boludunu
(||ninna||)
kūḍina kām̐giḍivāri kŏppulu duvvevu
meḍĕbu radulavāri mĕppiṁchevu
vāḍuderĕ javvanālu vaṁtula śhrīveṁkaḍeśha
yīḍa nannum̐ gūḍidivi yĕṁtabhāgyamonādi