నేనింత సేసినయట్టి నేరమి మరవవయ్య
(॥పల్లవి॥)
నేనింత సేసినయట్టి నేరమి మరవవయ్య
ఆనుకొని తాళ్లపాక అన్నమయ్యఁ జూచి
(॥నేనిం॥)
నావొళ్లి యపరాధా లెన్నక నిన్ను సారెసారె
వేవేలు దూరితి విచారించక
కావించి కన్నులలోని కళంకు దెలియలేక
ఆవలఁ జందురు నలుపణఁకించినట్లు
(॥నేనిం॥)
పాయక నేఁ జేసినట్టి పాపము లెంచుకొనక
ఆయాలు మోవనాడితి నదివో నిన్ను
మాయల నాదేహమిది మలినమే తలఁచక
చాయ లేదని యద్దము సారెఁ దోమినట్లు
(॥నేనిం॥)
మదమత్సరాలు నాలో మానకిట్టే వుండఁగాను
అదియే నీచేఁతంటా నాడుకొందును
యెదలో శ్రీవేంకటేశ యిరవై నీ వుండఁగాను
వెదకి వెదకి నీకే వెఱ్ఱిగొన్నయట్లు
(||pallavi||)
neniṁta sesinayaṭṭi nerami maravavayya
ānugŏni tāḽlabāga annamayyam̐ jūsi
(||neniṁ||)
nāvŏḽli yabarādhā lĕnnaga ninnu sārĕsārĕ
vevelu dūridi visāriṁchaga
kāviṁchi kannulaloni kaḽaṁku dĕliyalega
āvalam̐ jaṁduru nalubaṇam̐kiṁchinaṭlu
(||neniṁ||)
pāyaga nem̐ jesinaṭṭi pābamu lĕṁchugŏnaga
āyālu movanāḍidi nadivo ninnu
māyala nādehamidi maliname talam̐saga
sāya ledani yaddamu sārĕm̐ dominaṭlu
(||neniṁ||)
madamatsarālu nālo mānagiṭṭe vuṁḍam̐gānu
adiye nīsem̐taṁṭā nāḍugŏṁdunu
yĕdalo śhrīveṁkaḍeśha yiravai nī vuṁḍam̐gānu
vĕdagi vĕdagi nīge vĕṭrigŏnnayaṭlu