నేనై విడువవద్దు తానై తగులవద్దు
(॥పల్లవి॥)
నేనై విడువవద్దు తానై తగులవద్దు
తానే తానై వుంటేఁ దగులెల్ల నూడు
(॥నేనై॥)
పొద్దు వొద్దు హరిఁ దలఁపున దలపోయఁగ
వొద్దికైన పలుచేత లున్న వెల్లా మరచును
నిద్దిరించువాని చేత నిమ్మ పంటివలెనే
బుద్దితోఁ గర్మములు గొబ్బున జారిపోవును
(॥నేనై॥)
పలుమారు గురుసేవఁ బరగఁగా బరగఁగా
చలివాసి యాత్మవిజ్ఞానముఁ బొడచూపు
కలగన్నవాఁడు మేలుకనిన కలవలెనే
పలుసంసారములెల్ల భావనలై యుండును
(॥నేనై॥)
పక్కన శ్రీ వేంకటేశుపై భక్తి వొడమఁగా
అక్కజపు టిహపరా లరచేతివి యౌను
చొక్కపు పరుసమంటి సొంపుగానిలోహము
నిక్కఁ బైఁడైనట్టు నెరుసెల్లఁ దొలఁగును
(||pallavi||)
nenai viḍuvavaddu tānai tagulavaddu
tāne tānai vuṁṭem̐ dagulĕlla nūḍu
(||nenai||)
pŏddu vŏddu harim̐ dalam̐puna dalaboyam̐ga
vŏddigaina paluseda lunna vĕllā marasunu
niddiriṁchuvāni seda nimma paṁṭivalĕne
buddidom̐ garmamulu gŏbbuna jāribovunu
(||nenai||)
palumāru gurusevam̐ baragam̐gā baragam̐gā
salivāsi yātmavijñānamum̐ bŏḍasūbu
kalagannavām̐ḍu meluganina kalavalĕne
palusaṁsāramulĕlla bhāvanalai yuṁḍunu
(||nenai||)
pakkana śhrī veṁkaḍeśhubai bhakti vŏḍamam̐gā
akkajabu ṭihabarā larasedivi yaunu
sŏkkabu parusamaṁṭi sŏṁpugānilohamu
nikkam̐ baim̐ḍainaṭṭu nĕrusĕllam̐ dŏlam̐gunu