నీయంతటివా రెవ్వరు నీకు నెదురేది యెందు
(॥పల్లవి॥)
నీయంతటివా రెవ్వరు నీకు నెదురేది యెందు
చాయల నీసుద్ది విని శరణంటి నేను
(॥నీయం॥)
కావలనంటేఁ దొల్లి కంభము చించుకవెళ్లి
కైవశమై ప్రహ్లాదుఁ గావవా నీవు
తేవలనంటే బ్రహ్మదేవునికి వేదములు
సోవల సముద్రమయిన చొచ్చి తేవా నీవు
(॥నీయం॥)
పట్టియెత్తవలెనంటేఁ బాతాళానఁ బడ్డ కొండ
తట్టియెత్తి పాలవెల్లి దచ్చవా నీవు
మట్టుపెట్టవలెనంటే మరి భూమి చాపగాఁగ
చుట్టుకపోతేఁ దెచ్చి సొంపుగ నిలుపవా
(॥నీయం॥)
పక్షపాతమయ్యేనంటేఁ బాండవుల గెలుపించి
యీక్షితి యేలించి చనవియ్యవా నీవు
రక్షించేనంటేఁ గాతరాన శ్రీవేంకటాద్రిఁ బ్ర-
త్యక్షమై మావంటివారిఁ దగఁ గరుణించవా
(||pallavi||)
nīyaṁtaḍivā rĕvvaru nīgu nĕduredi yĕṁdu
sāyala nīsuddi vini śharaṇaṁṭi nenu
(||nīyaṁ||)
kāvalanaṁṭem̐ dŏlli kaṁbhamu siṁchugavĕḽli
kaivaśhamai prahlādum̐ gāvavā nīvu
tevalanaṁṭe brahmadevunigi vedamulu
sovala samudramayina sŏchchi tevā nīvu
(||nīyaṁ||)
paṭṭiyĕttavalĕnaṁṭem̐ bādāḽānam̐ baḍḍa kŏṁḍa
taṭṭiyĕtti pālavĕlli dachchavā nīvu
maṭṭubĕṭṭavalĕnaṁṭe mari bhūmi sābagām̐ga
suṭṭugabodem̐ dĕchchi sŏṁpuga nilubavā
(||nīyaṁ||)
pakṣhabādamayyenaṁṭem̐ bāṁḍavula gĕlubiṁchi
yīkṣhidi yeliṁchi sanaviyyavā nīvu
rakṣhiṁchenaṁṭem̐ gādarāna śhrīveṁkaḍādrim̐ bra-
tyakṣhamai māvaṁṭivārim̐ dagam̐ garuṇiṁchavā