(॥పల్లవి॥)
నీవే యిఁకఁ గరుణించవయ్యా
భావించి కత లేర్పరచఁగఁ గలరా
(॥నీవే॥)
మనసులోని నీమతకములెల్లా
కనుఁగొనఁగలరా కామినులు
వెనుకొని నీవొళ్లి వేసములింతేసి
దినదినమును నిటు తెలియఁగఁ గలరా
(॥నీవే॥)
నలుగడ నీ విటు నవ్విన నవ్వులు
తలఁచఁగఁ గలరా తగు సతులు
నెలకొని నీరతినేర్పుల చేఁతలు
కొలఁదులు వెట్టుక కొసరఁగఁ గలరా
(॥నీవే॥)
శ్రీవేంకటేశ్వర జిగి నీ మహిమలు
సేవించఁగలరా చిన్నెకలు
వావిరి నందరి వరుస నేలితివి
వావులు దెలుపుచు వారించఁ గలరా
(||pallavi||)
nīve yim̐kam̐ garuṇiṁchavayyā
bhāviṁchi kada lerbarasam̐gam̐ galarā
(||nīve||)
manasuloni nīmadagamulĕllā
kanum̐gŏnam̐galarā kāminulu
vĕnugŏni nīvŏḽli vesamuliṁtesi
dinadinamunu niḍu tĕliyam̐gam̐ galarā
(||nīve||)
nalugaḍa nī viḍu navvina navvulu
talam̐sam̐gam̐ galarā tagu sadulu
nĕlagŏni nīradinerbula sem̐talu
kŏlam̐dulu vĕṭṭuga kŏsaram̐gam̐ galarā
(||nīve||)
śhrīveṁkaḍeśhvara jigi nī mahimalu
seviṁcham̐galarā sinnĕgalu
vāviri naṁdari varusa nelidivi
vāvulu dĕlubusu vāriṁcham̐ galarā