నీకు నింతి వలచుటే నీవెరఁగవా
(॥పల్లవి॥)
నీకు నింతి వలచుటే నీవెరఁగవా
చేకొని యీకె దిక్కు చిత్తగించరాదా
(॥నీకు॥)
చెక్కునొక్కి ఆపె నిన్ను చెయివట్టి తియ్యఁగాను
యెక్కడ పరాకు సేసేవేమయ్యా నీవు
యిక్కువలు గోరనంటి యింటికిఁ బిలువఁగాను
గక్కననేమి నవ్వేవు కానిమ్మనరాదా
(॥నీకు॥)
వేడుకతోడ సారెకు విందులు నీకుఁ జెప్పఁగా
ఆడేవు జూజాలిప్పుడే అదేమయ్యా
వీడెము చేతఁబట్టుక వెనక నిలుచుండఁగా
పాడితివి పాటలప్పటనుండి నీవు
(॥నీకు॥)
పానుపువరచుకొని పడఁతి సన్నసేయఁగా
కానుకలందుకొనేవు కాంతలచేత
మోనాన నలమేల్మంగ మొక్కి నిన్నుఁ గాఁగలించె
తానకమై యేలితివింతట శ్రీ వేంకటేశ
(||pallavi||)
nīgu niṁti valasuḍe nīvĕram̐gavā
segŏni yīgĕ dikku sittagiṁcharādā
(||nīgu||)
sĕkkunŏkki ābĕ ninnu sĕyivaṭṭi tiyyam̐gānu
yĕkkaḍa parāgu sesevemayyā nīvu
yikkuvalu goranaṁṭi yiṁṭigim̐ biluvam̐gānu
gakkananemi navvevu kānimmanarādā
(||nīgu||)
veḍugadoḍa sārĕgu viṁdulu nīgum̐ jĕppam̐gā
āḍevu jūjālippuḍe ademayyā
vīḍĕmu sedam̐baṭṭuga vĕnaga nilusuṁḍam̐gā
pāḍidivi pāḍalappaḍanuṁḍi nīvu
(||nīgu||)
pānubuvarasugŏni paḍam̐ti sannaseyam̐gā
kānugalaṁdugŏnevu kāṁtalaseda
monāna nalamelmaṁga mŏkki ninnum̐ gām̐galiṁchĕ
tānagamai yelidiviṁtaḍa śhrī veṁkaḍeśha