నీకు నీవే వలసితే నీవు నన్నుఁ గాచుకొమ్ము
(॥పల్లవి॥)
నీకు నీవే వలసితే నీవు నన్నుఁ గాచుకొమ్ము
నాకు వసగానివెల్ల నన్నుఁ బాసీనయ్యా
(॥నీకు॥)
పాపమూల మటు తొల్లి పైకొన్న దేహము
పాపము సేయకుండితే పక్కున నేల మాను
కోపమే కూడుగఁ గుడిచిన యీబుద్ధి
కోపము విడువుమంటే గుణమేల మాను
(॥నీకు॥)
అప్పు దీర్చ వచ్చినట్టి ఆయపు సంసారము
అప్పు దీర్చుకోకుమంటే నది యేమిటికి మాను
తప్పు వేయవచ్చి నన్నుఁ దగిలె నీ కర్మములు
తప్పులు వేయక సారెఁ దా మేల మాను
(॥నీకు॥)
పంచమహాపాతకాలే పట్టుకొనే యింద్రియాలు
పంచమహాపాతాకాలే బారిఁ దోయ కేల మాను
అంచెల శ్రీవేంకటేశ ఆత్మలో నీవుండఁగాను
పొంచి నీ కరుణ నన్నుఁ బొదుగ కేల మాను
(||pallavi||)
nīgu nīve valaside nīvu nannum̐ gāsugŏmmu
nāgu vasagānivĕlla nannum̐ bāsīnayyā
(||nīgu||)
pābamūla maḍu tŏlli paigŏnna dehamu
pābamu seyaguṁḍide pakkuna nela mānu
kobame kūḍugam̐ guḍisina yībuddhi
kobamu viḍuvumaṁṭe guṇamela mānu
(||nīgu||)
appu dīrsa vachchinaṭṭi āyabu saṁsāramu
appu dīrsugogumaṁṭe nadi yemiḍigi mānu
tappu veyavachchi nannum̐ dagilĕ nī karmamulu
tappulu veyaga sārĕm̐ dā mela mānu
(||nīgu||)
paṁchamahābādagāle paṭṭugŏne yiṁdriyālu
paṁchamahābādāgāle bārim̐ doya kela mānu
aṁchĕla śhrīveṁkaḍeśha ātmalo nīvuṁḍam̐gānu
pŏṁchi nī karuṇa nannum̐ bŏduga kela mānu