నీతోనేల దూతికకు నిష్టూరము
(॥పల్లవి॥)
నీతోనేల దూతికకు నిష్టూరము
ఆ తరుణి వచ్చి మరి అన్నిఁ జూచుకొనీని
(॥నీతో॥)
యిప్పుడేలకోపించేవు యింతితో నొకమాఁటు
చెప్పుమన్న మాఁటలాపె చెప్పెఁగాక
తప్పులేదు నీయందనీ దానికైనా సంతోసించు
ముప్పిరిగాఁ గలవెల్లా ముందరనయ్యాని
(॥నీతో॥)
గద్దించనేల నీకు కామినిని వేళచూడ
వద్దికిఁ బొమ్మనగాఁను వచ్చెఁగాక
సుద్దుల నీకులోనయ్యీ చుట్టము జేసుకోయిఁక
తిద్దుకొనేవారు గల్తే తేరీఁ దగవులు
(॥నీతో॥)
వాదులాటలేల నీకు వనిత నీగుణమిట్టె
సోదించి రమ్మనఁగాను సోదించెఁగాక
యీదెసఁ గూడితివి నీవింతలో శ్రీవెంకటేశ
పోదిగా నాపెఁగూడె పొసఁగె నీపొందులు
(||pallavi||)
nīdonela dūdigagu niṣhṭūramu
ā taruṇi vachchi mari annim̐ jūsugŏnīni
(||nīdo||)
yippuḍelagobiṁchevu yiṁtido nŏgamām̐ṭu
sĕppumanna mām̐ṭalābĕ sĕppĕm̐gāga
tappuledu nīyaṁdanī dānigainā saṁtosiṁchu
muppirigām̐ galavĕllā muṁdaranayyāni
(||nīdo||)
gaddiṁchanela nīgu kāminini veḽasūḍa
vaddigim̐ bŏmmanagām̐nu vachchĕm̐gāga
suddula nīgulonayyī suṭṭamu jesugoyim̐ka
tiddugŏnevāru galde terīm̐ dagavulu
(||nīdo||)
vādulāḍalela nīgu vanida nīguṇamiṭṭĕ
sodiṁchi rammanam̐gānu sodiṁchĕm̐gāga
yīdĕsam̐ gūḍidivi nīviṁtalo śhrīvĕṁkaḍeśha
podigā nābĕm̐gūḍĕ pŏsam̐gĕ nībŏṁdulu