(॥పల్లవి॥)
నీ వెటుసేసిన నిజభోగ్యంబౌ
చేవలఁ గైకొని చెలఁగుటఁ గాక
(॥నీవె॥)
దేవ నీ యానతిఁ దిరిగేటి చి త్తము
నావద్ద నిలుపఁగ నా వసమా
యీవల నీవే యిచ్చిన పుట్టుగు
యేవిధిఁ దిప్పిన యిఁక మాన వశమా
(॥నీవె॥)
వామన నీ పంపు వచ్చిన ప్రకృతిదే
నా మాఁట వినుమన నా వసమా
శ్రీమంతుఁడ నీచేఁత దేహమిది
దోమటి గుడువక తోయఁగ వశమా
(॥నీవె॥)
నగధర నీ విటు నడపేటి కర్మము
నగినగి తోయఁగ నా వసమా
తగు శ్రీవేంకటదైవమ నాపాలఁ
దగిలితి వితరముఁ దలఁచఁగ వశమా
(||pallavi||)
nī vĕḍusesina nijabhogyaṁbau
sevalam̐ gaigŏni sĕlam̐guḍam̐ gāga
(||nīvĕ||)
deva nī yānadim̐ dirigeḍi si ttamu
nāvadda nilubam̐ga nā vasamā
yīvala nīve yichchina puṭṭugu
yevidhim̐ dippina yim̐ka māna vaśhamā
(||nīvĕ||)
vāmana nī paṁpu vachchina prakṛtide
nā mām̐ṭa vinumana nā vasamā
śhrīmaṁtum̐ḍa nīsem̐ta dehamidi
domaḍi guḍuvaga toyam̐ga vaśhamā
(||nīvĕ||)
nagadhara nī viḍu naḍabeḍi karmamu
naginagi toyam̐ga nā vasamā
tagu śhrīveṁkaḍadaivama nābālam̐
dagilidi vidaramum̐ dalam̐sam̐ga vaśhamā