నాకు నాకే సిగ్గయ్యీని నన్ను జూచుకొంటేను
(॥పల్లవి॥)
నాకు నాకే సిగ్గయ్యీని నన్ను జూచుకొంటేను
చేకొని నీవే మన్నించఁ జెయ్యొగ్గేఁ గాని
(॥నాకు॥)
సేయరాని పాపములు సేసివచ్చి యేనోర
నాయెడ నిన్ను వరములడిగేను
కాయముతో నింద్రియకింకరుఁడనై యేమని
చేయార నీబంటనని చెప్పుకొనేను
(॥నాకు॥)
వేగిలేచి సంసారవిధులకే వొడిగట్టి
యేగతిఁ గొసరి నీపై నేఁట వేసేము
అగడపు బంగారుకాతుమనే నమ్ముకొని
భోగపుమోక్షము నెట్టు వొందించు మనేము
(॥నాకు॥)
కలుపుట్టుగుబదుకు కాంతలకు వెచ్చపెట్టి
వలసి నేఁడెట్టు నీవార మయ్యేము
నెలవై శ్రీవేంకటేశ నీవే కరుణించితివి
బలిమిసేసి నీకెట్టు భారము వేసేము
(||pallavi||)
nāgu nāge siggayyīni nannu jūsugŏṁṭenu
segŏni nīve manniṁcham̐ jĕyyŏggem̐ gāni
(||nāgu||)
seyarāni pābamulu sesivachchi yenora
nāyĕḍa ninnu varamulaḍigenu
kāyamudo niṁdriyagiṁkarum̐ḍanai yemani
seyāra nībaṁṭanani sĕppugŏnenu
(||nāgu||)
vegilesi saṁsāravidhulage vŏḍigaṭṭi
yegadim̐ gŏsari nībai nem̐ṭa vesemu
agaḍabu baṁgārugādumane nammugŏni
bhogabumokṣhamu nĕṭṭu vŏṁdiṁchu manemu
(||nāgu||)
kalubuṭṭugubadugu kāṁtalagu vĕchchabĕṭṭi
valasi nem̐ḍĕṭṭu nīvāra mayyemu
nĕlavai śhrīveṁkaḍeśha nīve karuṇiṁchidivi
balimisesi nīgĕṭṭu bhāramu vesemu