మొగమోటమున నీకు మొక్కే నేను
(॥పల్లవి॥)
మొగమోటమున నీకు మొక్కే నేను
తగవులఁ బెట్టుకొని దగ్గర నున్నాఁడవు
(॥మొగ॥)
నేరుపుగల మగువ నిన్నుఁ బిలిపించితేను
వోరుపుగలిగినాపె వొద్దఁ గూచుండె
మేర పరి నవ్వరాదు మెలుఁతను దూరరాదు
నీరువంకతుంగవలె నీవున్నాఁడవు
(॥మొగ॥)
కన్నులు గొప్పలైనాపె గక్కన సన్నసేసితే
చన్నులు పిన్నలైనాపె చల్లె వలపు
నిన్నుఁ గైకొనఁగరాదు నెలఁతఁ బొమ్మనరాదు
అన్నిటా రొంపికంబమవై నీవున్నాఁడవు
(॥మొగ॥)
ఆయాలు సోఁకించినాపె అట్టె నిన్నుఁ గూడితేను
మాయలు నేరిచినాపె మరిఁ గూడెను
యీయెడ శ్రీవేంకటేశ యిద్దరి మిమ్మనరాదు
పాయక నా వురముపై పంతాననున్నాఁడవు
(||pallavi||)
mŏgamoḍamuna nīgu mŏkke nenu
tagavulam̐ bĕṭṭugŏni daggara nunnām̐ḍavu
(||mŏga||)
nerubugala maguva ninnum̐ bilibiṁchidenu
vorubugaliginābĕ vŏddam̐ gūsuṁḍĕ
mera pari navvarādu mĕlum̐tanu dūrarādu
nīruvaṁkaduṁgavalĕ nīvunnām̐ḍavu
(||mŏga||)
kannulu gŏppalainābĕ gakkana sannaseside
sannulu pinnalainābĕ sallĕ valabu
ninnum̐ gaigŏnam̐garādu nĕlam̐tam̐ bŏmmanarādu
anniḍā rŏṁpigaṁbamavai nīvunnām̐ḍavu
(||mŏga||)
āyālu som̐kiṁchinābĕ aṭṭĕ ninnum̐ gūḍidenu
māyalu nerisinābĕ marim̐ gūḍĕnu
yīyĕḍa śhrīveṁkaḍeśha yiddari mimmanarādu
pāyaga nā vuramubai paṁtānanunnām̐ḍavu