మర్మము నీవె యెఱిఁగి మన్నింతువుగాక నన్ను
(॥పల్లవి॥)
మర్మము నీవె యెఱిఁగి మన్నింతువుగాక నన్ను
ధర్మమా నీకు నాకుఁ దారుకాణలయ్యా
(॥మర్మ॥)
పల్లదపు నామాటకు భావించేఅర్ధము నీవు
చల్లని నామనసుకు సాక్షివి నీవు
తెల్లముగా నామోములో తేటలకళలు నీవు
చెల్లఁబో యింకా విచ్చెచెప్పనేఁటికయ్యా
(॥మర్మ॥)
చెప్పరాని నాచేఁతకు సెలవినవ్వులు నీవు
వొప్పు నావయసునించే వొడివి నీవు
ముప్పిరి నాచక్కఁదనమున కద్దమవు నీవు
చిప్పిల నింకా విచ్చిచెప్పనేఁటికయ్యా
(॥మర్మ॥)
గట్టి నాచన్నులమీఁది ఘనహరమవు నీవు
పట్టిన నావ్రతానకు ఫలము నీవు
యిట్టె శ్రీవెంకటేశ యెనసితివింత నన్ను
చిట్టకాననిఁక వచ్చిచెప్పనేఁటికయ్యా
(||pallavi||)
marmamu nīvĕ yĕṟim̐gi manniṁtuvugāga nannu
dharmamā nīgu nāgum̐ dārugāṇalayyā
(||marma||)
palladabu nāmāḍagu bhāviṁcheardhamu nīvu
sallani nāmanasugu sākṣhivi nīvu
tĕllamugā nāmomulo teḍalagaḽalu nīvu
sĕllam̐bo yiṁkā vichchĕsĕppanem̐ṭigayyā
(||marma||)
sĕpparāni nāsem̐tagu sĕlavinavvulu nīvu
vŏppu nāvayasuniṁche vŏḍivi nīvu
muppiri nāsakkam̐danamuna kaddamavu nīvu
sippila niṁkā vichchisĕppanem̐ṭigayyā
(||marma||)
gaṭṭi nāsannulamīm̐di ghanaharamavu nīvu
paṭṭina nāvradānagu phalamu nīvu
yiṭṭĕ śhrīvĕṁkaḍeśha yĕnasidiviṁta nannu
siṭṭagānanim̐ka vachchisĕppanem̐ṭigayyā