(॥పల్లవి॥)
మనసున నెప్పుడు మానదిది
దినబాధెటువలె దీఱీనో
(॥మనసు॥)
చిత్త వికారము జీవుల పాపము
తత్తరపరచక తడయ దిది
కత్తులభొనీ కాయపు వయసున-
నెత్తినమదమున కేదిగతో
(॥మనసు॥)
అసలుఁగంబ మీయాశాదోషము
విసిగిన నూరక విడువ దిది
వసులమూఁట మోవఁగఁ బడవేయఁగ
వసము గాని దెటువలెనౌనో
(॥మనసు॥)
పాము చెలిమి రంపపుసంసారము
గాములమోఁచిన గంప యిది
కామించుచు వేంకటపతిఁ దలఁపక
యేమరివుండిన నేమౌనో
(||pallavi||)
manasuna nĕppuḍu mānadidi
dinabādhĕḍuvalĕ dīṟīno
(||manasu||)
sitta vigāramu jīvula pābamu
tattarabarasaga taḍaya didi
kattulabhŏnī kāyabu vayasuna-
nĕttinamadamuna kedigado
(||manasu||)
asalum̐gaṁba mīyāśhādoṣhamu
visigina nūraga viḍuva didi
vasulamūm̐ṭa movam̐gam̐ baḍaveyam̐ga
vasamu gāni dĕḍuvalĕnauno
(||manasu||)
pāmu sĕlimi raṁpabusaṁsāramu
gāmulamom̐sina gaṁpa yidi
kāmiṁchusu veṁkaḍabadim̐ dalam̐paga
yemarivuṁḍina nemauno