మనసుమెత్తనిదాన మరిగినదాన నీకు
(॥పల్లవి॥)
మనసుమెత్తనిదాన మరిగినదాన నీకు
చనవు చేకొన్నదాన సమ్మతించవయ్యా
(॥మన॥)
మొక్కలానఁ గోపగించి మోము చూడకుందుఁ గాని
తక్కక నీరూపు నాతలఁపులోనెవుండు
చిక్కక ఆవేళ నీచిత్త మెట్టుండునో యని
మొక్కెద నిదివో నీకు మొగిఁజేకోవయ్యా
(॥మన॥)
చెప్పుడు వారి మాఁటకు చింతతోడనుందుఁగాని
యెప్పుడూ నీరాకకు నెదురు గాచుకుండుదు
కుప్పించి నాఘాత కెంతకొంకుచునుందువో నీవు
చెప్పి యందుకె సేవసేసేఁ జూడవయ్యా
(॥మన॥)
వచ్చిన వూఁకున నిన్ను వడిఁ దమకింతుఁగాని
యిచ్చకురాలనే నీకు నిటు నేను
అచ్చపు శ్రీవెంకటేశ అలమేలుమంగను
మచ్చికఁ గూడితి నిఁక మన్నించవయ్యా
(||pallavi||)
manasumĕttanidāna mariginadāna nīgu
sanavu segŏnnadāna sammadiṁchavayyā
(||mana||)
mŏkkalānam̐ gobagiṁchi momu sūḍaguṁdum̐ gāni
takkaga nīrūbu nādalam̐pulonĕvuṁḍu
sikkaga āveḽa nīsitta mĕṭṭuṁḍuno yani
mŏkkĕda nidivo nīgu mŏgim̐jegovayyā
(||mana||)
sĕppuḍu vāri mām̐ṭagu siṁtadoḍanuṁdum̐gāni
yĕppuḍū nīrāgagu nĕduru gāsuguṁḍudu
kuppiṁchi nāghāda kĕṁtagŏṁkusunuṁduvo nīvu
sĕppi yaṁdugĕ sevasesem̐ jūḍavayyā
(||mana||)
vachchina vūm̐kuna ninnu vaḍim̐ damagiṁtum̐gāni
yichchagurālane nīgu niḍu nenu
achchabu śhrīvĕṁkaḍeśha alamelumaṁganu
machchigam̐ gūḍidi nim̐ka manniṁchavayyā