మానరో వో లోకులాల మాకు మీకు నేమి దోడు
(॥పల్లవి॥)
మానరో వో లోకులాల మాకు మీకు నేమి దోడు
నాఁటికిఁక మీకు నవ్వుఁబాటు నేము
(॥వన॥)
యిరవై నానోటికి యెన్నెన్ని చదివిన
హరియనేయంతరుచి అందు లేదు
గరిమ నెన్నిరూపులు కన్నుల నేఁ జూచినాను
పురుషోత్తముఁ జూచినపూర్తి యందు లేదు
(॥వన॥)
యెచ్చోట నుండినాను యిందిరేశుమందిరము
చొచ్చి యుండేసుఖ మంత చొప్పడ దందు
కచ్చుపెట్టి వీనులకుఁ గతలెన్ని విన్నాను
అచ్చుతుకీర్తన వినేయందు సరి రాదు
(॥వన॥)
కైపుగాఁగ కన్నవారికాళ్ళకు మొక్కినాను
శ్రీపతికిమొక్కినంత సెలవు గాదు
యేపున శ్రీవేంకటేశు నిటులఁ బూజించినట్టు
మాపుదాఁకా నితరుల మనసురాదు
(||pallavi||)
mānaro vo logulāla māgu mīgu nemi doḍu
nām̐ṭigim̐ka mīgu navvum̐bāḍu nemu
(||vana||)
yiravai nānoḍigi yĕnnĕnni sadivina
hariyaneyaṁtarusi aṁdu ledu
garima nĕnnirūbulu kannula nem̐ jūsinānu
puruṣhottamum̐ jūsinabūrdi yaṁdu ledu
(||vana||)
yĕchchoḍa nuṁḍinānu yiṁdireśhumaṁdiramu
sŏchchi yuṁḍesukha maṁta sŏppaḍa daṁdu
kachchubĕṭṭi vīnulagum̐ gadalĕnni vinnānu
achchudugīrdana vineyaṁdu sari rādu
(||vana||)
kaibugām̐ga kannavārigāḽḽagu mŏkkinānu
śhrībadigimŏkkinaṁta sĕlavu gādu
yebuna śhrīveṁkaḍeśhu niḍulam̐ būjiṁchinaṭṭu
mābudām̐kā nidarula manasurādu