(॥పల్లవి॥)
మానరే ఆతనినేల మండాడేరు
కానుక మామొక్కులివి కడ్డాయము గాదు
(॥మాన॥)
తనకే సెలవయ్యిన తరుణి నేను
వనితలు పెక్కుగలవాఁడాతఁడు
యెనసిన మాపొందులేడకునేడ
మొనసి నేఁజేసే బత్తి మొగచాటే కాదా
(॥మాన॥)
వొక్కచో తానే గతై వుండుదు నేను
పెక్కుచోట్ల మెట్టేటి ప్రియుఁడాతఁడు
మక్కళించి మామాటలు మరియింకానా
వుక్కుమీరితే వలపు వుంగిటే కాదా
(॥మాన॥)
కందువఁ దన్నుఁ గూడిన కాంతను నేను
యిందరిలో శ్రీ వేంకటేశుఁడాతఁడు
ముందు వెనకల మేలు మోపులాయను
విందుమీఁద విందులైతే వెగటులే కావా
(||pallavi||)
mānare ādaninela maṁḍāḍeru
kānuga māmŏkkulivi kaḍḍāyamu gādu
(||māna||)
tanage sĕlavayyina taruṇi nenu
vanidalu pĕkkugalavām̐ḍādam̐ḍu
yĕnasina mābŏṁduleḍaguneḍa
mŏnasi nem̐jese batti mŏgasāḍe kādā
(||māna||)
vŏkkaso tāne gadai vuṁḍudu nenu
pĕkkusoṭla mĕṭṭeḍi priyum̐ḍādam̐ḍu
makkaḽiṁchi māmāḍalu mariyiṁkānā
vukkumīride valabu vuṁgiḍe kādā
(||māna||)
kaṁduvam̐ dannum̐ gūḍina kāṁtanu nenu
yiṁdarilo śhrī veṁkaḍeśhum̐ḍādam̐ḍu
muṁdu vĕnagala melu mobulāyanu
viṁdumīm̐da viṁdulaide vĕgaḍule kāvā