మాటకు మాఁటె యాడి మంచితనము సేయక
(॥పల్లవి॥)
మాటకు మాఁటె యాడి మంచితనము సేయక
నీటున సరసమాడ నేఁడు నాకుఁ జెల్లునా
(॥మాటకు॥)
ఘనుఁడ వంటా నీకుఁ గానుక చేతి కిచ్చితే
యెనసి నీ వాపెచేతి కియ్యఁ దగునా
ననిచి నీనేరమా నానేర మింతే కాక
నిను దొర వని నమ్మి నేస్తము సేసినది
(॥మాటకు॥)
కాంతుఁడ వనుచు నావుంగరము వేలఁ బెట్టితే
అంతలో నాపె కిచ్చితి వది దగునా
అంతయు నీకడమలా అది నాకడమ గాక
వింత లేనిపొందు నీతో వేడుకఁ జేసినది
(॥మాటకు॥)
హితవరి వని నీతో నేకతము చెప్పితేను
అతివతోఁ జెప్పితివి అవురా నీవు
కతకారి శ్రీవెంకటనాథ నన్నుఁ గూడి
బతిమివట్టు కుండఁగా బాసడుగఁ జెల్లునా.
(||pallavi||)
māḍagu mām̐ṭĕ yāḍi maṁchidanamu seyaga
nīḍuna sarasamāḍa nem̐ḍu nāgum̐ jĕllunā
(||māḍagu||)
ghanum̐ḍa vaṁṭā nīgum̐ gānuga sedi kichchide
yĕnasi nī vābĕsedi kiyyam̐ dagunā
nanisi nīneramā nānera miṁte kāga
ninu dŏra vani nammi nestamu sesinadi
(||māḍagu||)
kāṁtum̐ḍa vanusu nāvuṁgaramu velam̐ bĕṭṭide
aṁtalo nābĕ kichchidi vadi dagunā
aṁtayu nīgaḍamalā adi nāgaḍama gāga
viṁta lenibŏṁdu nīdo veḍugam̐ jesinadi
(||māḍagu||)
hidavari vani nīdo negadamu sĕppidenu
adivadom̐ jĕppidivi avurā nīvu
kadagāri śhrīvĕṁkaḍanātha nannum̐ gūḍi
badimivaṭṭu kuṁḍam̐gā bāsaḍugam̐ jĕllunā.