కన్నులతుదలఁ గెంపు గానరాఁగాను నీకు
(॥పల్లవి॥)
కన్నులతుదలఁ గెంపు గానరాఁగాను నీకు
నన్నువ యలుకలు వేఱాయ నొసవితిమి
(॥కన్ను॥)
చేరి నీ గుబ్బలమీఁది చెమట ముత్యము లోలి
తోరపు ముత్యాల సందుల నుండంగా
కూరిమి నీ పతి రతిఁ గూడిన నిబ్బరమున
హారములు చెదరి యే మాయ నొసవితిమి
(॥కన్ను॥)
పెట్టిన కస్తూరి బొట్టు బెరసి నీ కురులతో
నట్టునిట్టుం జిందు వందు రై యుండంగా
మెట్టుకొని చందురుని మింటిమీది రాహు వచ్చి
పట్టపగలె యెలమిం బట్టె నొసవితిమి
(॥కన్ను॥)
ముదిత నీకరమూలములను వేంకటపతి
ఉదుటుంజేఁతలు నిండి ఉండంగాను
పొదలు మొగ్గలతోడి పూలతీగెలతావి
వెదచల్లుచును విఱ్ఱవీఁగె నొసవితిమి
(||pallavi||)
kannuladudalam̐ gĕṁpu gānarām̐gānu nīgu
nannuva yalugalu veṟāya nŏsavidimi
(||kannu||)
seri nī gubbalamīm̐di sĕmaḍa mutyamu loli
torabu mutyāla saṁdula nuṁḍaṁgā
kūrimi nī padi radim̐ gūḍina nibbaramuna
hāramulu sĕdari ye māya nŏsavidimi
(||kannu||)
pĕṭṭina kastūri bŏṭṭu bĕrasi nī kurulado
naṭṭuniṭṭuṁ jiṁdu vaṁdu rai yuṁḍaṁgā
mĕṭṭugŏni saṁduruni miṁṭimīdi rāhu vachchi
paṭṭabagalĕ yĕlamiṁ baṭṭĕ nŏsavidimi
(||kannu||)
mudida nīgaramūlamulanu veṁkaḍabadi
uduḍuṁjem̐talu niṁḍi uṁḍaṁgānu
pŏdalu mŏggaladoḍi pūladīgĕladāvi
vĕdasallusunu viṭravīm̐gĕ nŏsavidimi