(॥పల్లవి॥)
కైవసపుదానఁగాని కపటిఁగాను
చేవదేర వలచితిఁ జిత్తగించవయ్యా
(॥కైవ॥)
కాయపు కాఁకలచేతఁ గసరుదు నొకవేళ
పాయపు మదము చేతఁ బదరుదును
చాయల సన్నల నిన్ను సాదింతు నొకవేళ
చేయెత్తి మొక్కే నిందుకే చిత్తగించవయ్యా
(॥కైవ॥)
యిచ్చిన చనవునను యీసడింతు నొకవేళ
గచ్చుల నీవద్ద నుండి గర్వింతును
ముచ్చటలాడుచు గోరుమోపుదు నే నొకవేళ
చెచ్చెరఁ బంతమిచ్చేను చిత్తగించవయ్యా
(॥కైవ॥)
పాదములొత్తుచు నిన్ను భ్రమయింతు నొకవేళ
సోదించి శ్రీవెంకటేశ సొలయుదును
ఆదిగొని కూడితి నిన్నలమేల్మంగ నవుదును
సేదదేర మన్నించి చిత్తగించవయ్యా
(||pallavi||)
kaivasabudānam̐gāni kabaḍim̐gānu
sevadera valasidim̐ jittagiṁchavayyā
(||kaiva||)
kāyabu kām̐kalasedam̐ gasarudu nŏgaveḽa
pāyabu madamu sedam̐ badarudunu
sāyala sannala ninnu sādiṁtu nŏgaveḽa
seyĕtti mŏkke niṁduge sittagiṁchavayyā
(||kaiva||)
yichchina sanavunanu yīsaḍiṁtu nŏgaveḽa
gachchula nīvadda nuṁḍi garviṁtunu
muchchaḍalāḍusu gorumobudu ne nŏgaveḽa
sĕchchĕram̐ baṁtamichchenu sittagiṁchavayyā
(||kaiva||)
pādamulŏttusu ninnu bhramayiṁtu nŏgaveḽa
sodiṁchi śhrīvĕṁkaḍeśha sŏlayudunu
ādigŏni kūḍidi ninnalamelmaṁga navudunu
sedadera manniṁchi sittagiṁchavayyā