(॥పల్లవి॥)
కడు నజ్ఞానపు కరవుకాలమిదె
వెడలదొబ్బి మా వెరపు దీర్చవే
(॥కడు॥)
పాపపు పసురము బందెలు మేయఁగ
పోపుల పుణ్యము పొలివోయ
శ్రీపతి నీకే చేయి చాఁచెదము
యేపున మమ్మిఁక నీడేర్చవే
(॥కడు॥)
యిలఁ గలియుగమను యెండలు గాయఁగ
చెలఁగి ధర్మమను చెరు వింకె
పొలసి మీ కృపాంబుధి చేరితి మిదె
తెలిసి నాదాహము తీర్చవే
(॥కడు॥)
వడిగొని మనసిజవాయువు విసరఁగ
పొడవగు నెఱుకలు పుట మెగసె
బడి శ్రీవేంకటపతి నీ శరణము
విడువక చొచ్చితి వెసఁ గావఁగదే
(||pallavi||)
kaḍu najñānabu karavugālamidĕ
vĕḍaladŏbbi mā vĕrabu dīrsave
(||kaḍu||)
pābabu pasuramu baṁdĕlu meyam̐ga
pobula puṇyamu pŏlivoya
śhrībadi nīge seyi sām̐sĕdamu
yebuna mammim̐ka nīḍersave
(||kaḍu||)
yilam̐ galiyugamanu yĕṁḍalu gāyam̐ga
sĕlam̐gi dharmamanu sĕru viṁkĕ
pŏlasi mī kṛpāṁbudhi seridi midĕ
tĕlisi nādāhamu tīrsave
(||kaḍu||)
vaḍigŏni manasijavāyuvu visaram̐ga
pŏḍavagu nĕṟugalu puḍa mĕgasĕ
baḍi śhrīveṁkaḍabadi nī śharaṇamu
viḍuvaga sŏchchidi vĕsam̐ gāvam̐gade