(॥పల్లవి॥)
ఇన్నిటా నొరయక యెఱు కేది
వెన్నుని కృపఁగా వెలసేది
(॥ఇన్ని॥)
కోపము మతిలోఁ గుందినపుడువో
పాపము లన్నియుఁ బాసేది
తీపుల యాసలు దీరినపుడువో
తాపత్రయములు దలఁగేది
(॥ఇన్ని॥)
ఘనకర్మంబులు గడచినపుడువో
వెనుకొను భవములు విడిచేది
మునుకొని యింద్రియములు వీడినఁబో
పనివడి విరక్తి బలిసేది
(॥ఇన్ని॥)
ఆఁకటిరుచు లివి యణఁగినపుడువో
చేకొని సుఖమునుఁ జెందేది
యీకడ శ్రీవేంకటేశ్వరు శరణము
పైకొనిననుఁబో బదికేది
(||pallavi||)
inniḍā nŏrayaga yĕṟu kedi
vĕnnuni kṛpam̐gā vĕlasedi
(||inni||)
kobamu madilom̐ guṁdinabuḍuvo
pābamu lanniyum̐ bāsedi
tībula yāsalu dīrinabuḍuvo
tābatrayamulu dalam̐gedi
(||inni||)
ghanagarmaṁbulu gaḍasinabuḍuvo
vĕnugŏnu bhavamulu viḍisedi
munugŏni yiṁdriyamulu vīḍinam̐bo
panivaḍi virakti balisedi
(||inni||)
ām̐kaḍirusu livi yaṇam̐ginabuḍuvo
segŏni sukhamunum̐ jĕṁdedi
yīgaḍa śhrīveṁkaḍeśhvaru śharaṇamu
paigŏninanum̐bo badigedi