ఇన్నాళ్ళు నెరఁగమైతి మిదివో తాను
(॥పల్లవి॥)
ఇన్నాళ్ళు నెరఁగమైతి మిదివో తాను
పన్నుక వూరక వొడఁబరచీఁ దాను
(॥ఇన్నా॥)
తలఁపే తెలిసితేను తాఁదానే కదవే
నలువంక నూరకే నవ్వీఁ దాను
వెలియల్లాఁ జూచితేను వెల్లవిరి గదవే
పిలిచి నాతో నానపెట్టుకొనీఁ దాను
(॥ఇన్నా॥)
అడుగఁబోతే సుద్దులు అంతా మేలేకదవే
కొడిమె లెంచేనంటేఁ గొంకీఁ దాను
చిడుముడి మొక్కి తేను సిగ్గురేఁగీఁ గదవే
బడిబడి మీఁదటికి బాసచేసీఁ దాను
(॥ఇన్నా॥)
కన్నుల నేఁ జూచితేనే గట్టియాయ గదవే
యిన్నిటా శ్రీవెంకటేశుఁ డెనసెఁ దాను
విన్న వినికెల్లా నేఁడు వేడుకలే కదవే
మన్ననలు నాకిచ్చి మచ్చికాయఁ దాను
(||pallavi||)
innāḽḽu nĕram̐gamaidi midivo tānu
pannuga vūraga vŏḍam̐barasīm̐ dānu
(||innā||)
talam̐pe tĕlisidenu tām̐dāne kadave
naluvaṁka nūrage navvīm̐ dānu
vĕliyallām̐ jūsidenu vĕllaviri gadave
pilisi nādo nānabĕṭṭugŏnīm̐ dānu
(||innā||)
aḍugam̐bode suddulu aṁtā melegadave
kŏḍimĕ lĕṁchenaṁṭem̐ gŏṁkīm̐ dānu
siḍumuḍi mŏkki tenu siggurem̐gīm̐ gadave
baḍibaḍi mīm̐daḍigi bāsasesīm̐ dānu
(||innā||)
kannula nem̐ jūsidene gaṭṭiyāya gadave
yinniḍā śhrīvĕṁkaḍeśhum̐ ḍĕnasĕm̐ dānu
vinna vinigĕllā nem̐ḍu veḍugale kadave
mannanalu nāgichchi machchigāyam̐ dānu